2.2. Organismu sistemātika

Kārlis Linnejs ieviesa bināros sugu nosaukumus, ko lieto zinātnē. Tas nozīmē, ka viens nosaukums raksturo organisma īpatnības, bet otrs norāda uz radniecību ar citiem organismiem.

Visiem organismiem lieto zinātniskos nosaukumus latīņu valodā. Tas ļauj saprasties zinātniekiem visā pasaulē. Arī latviešu valodā, ja nelieto zinātnisko terminoloģiju, var rasties pārpratumi. Piemēram, dažādās Latvijas vietās lietotie nosaukumi ērkšķoga, stiķene un krizdole apzīmē vienu un to pašu augu.

Radniecīgās ģintis apvieno dzimtās, radniecīgās dzimtas – kārtās, kārtas vai rindas – klasēs, klases - tipos, tipus – valstīs.

Latviešu valodā kā pirmo raksta sugas nosaukumu un otro – ģints nosaukumu. Piemēram, sarkanais āboliņš.

Latīņu nosaukumos pirmais ir ģints nosaukums, bet otrais – sugas nosaukums. Piemēram, Trifolium pratense.

Ja nenorāda konkrētu sugu, tad raksta ģints nosaukumu un saīsinājumu ”sp.”, piemēram, ja pļavā atrod āboliņu ģints augus un nevar tos precīzi noteikt, tad raksta: āboliņš (Trifolium sp.)

Klasifikācijas piemēri augu un dzīvnieku valstī

Dzīvnieku valsts (Animalia) Hordaiņu tips (Chordata) Mugurkaulnieku apakštips (Vertebrata) Zīdītāju klase (Mammalia) Plēsēju kārta (Carnivora) Suņu dzimta (Canidae) Lapsu ģints (Vulpes) Rudā lapsa (Vulpes vulpes) 2. att. Rudā lapsa

Augu valsts Plantae Segsēkļu nodalījums (Magnoliophyta) Divdīgļlapju klase (Magnoliopsida) Pākšaugu rinda (Fabales) Āboliņu ģints (Trifolium) Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum) 3. att. Bastarda āboliņš.