4.3. Globālās ekoloģiskās problēmas

Globālās klimata pārmaiņas (siltumnīcas efekts) ir klimata temperatūras paaugstināšanās atmosfēras apakšējos slāņos. To cēlonis ir ogļskābās gāzes un metāna pastiprināta izdalīšanās dedzināšanas un organisko atlieku trūdēšanas procesos. Iespējamās sekas - polu ledāju kušana, kas appludinās zemienes, samazinās nokrišņus iekšzemē, izraisot augu bojāeju.

Skābie lieti rodas, slāpekļa oksīdiem NO_x un sēra dioksīdam SO₂ gaisā savienojoties ar ūdens tvaikiem. Oksīdi galvenokārt rodas dedzinot naftu, akmeņogles u. c. kurināmo. Tie izraisa ne tikai kaļķakmens un metālu koroziju, bet negatīvi ietekmē arī visus dzīvos organismus.

Ozona slāņa sabrukšanu izraisa organiskajos savienojumos esošie hlora joni. Ja 30 km virs Zemes O₃ slānis samazinās vismaz par 30 %, tad runā par - ozona caurumu. Rezultātā uz Zemes nonāk lielāks UV starojums, kurš izraisa mutācijas, ādas vēzi, acs radzenes apdegumus un mikroorganismu bojāeju.

Ūdeņu piesārņošanas rezultātā trūkst tīra ūdens sadzīves, rūpniecības vajadzībām, nav piemērotas dzīves vides ūdens iemītniekiem. Minerālmēsli (nitrāti, fosfāti), organiskās vielas ūdeņos izraisa ūdenstilpju aizaugšanu.

3. att. Ūdenstilpņu piesārņošanas izraisītie procesi

Sistemātiski ūdenstilpēs nonākot smagajiem metāliem, pesticīdiem, hlororganiskajām vielām, notiek kīmisko vielu uzkrāšanās barošanās ķēžu pēdējos posmos, ar tai sekojošu augstākās pakāpes konsumentu bojāeju.

Augsnes erozija ir auglīgās virskārtas izskalošanās vai aizpūšana ūdens vai vēja iedarbībā. Kā arī, ja zemēs notiek pārmērīga noganīšana, noplicināšana vai mežu izciršana, kas turklāt samazina bioloģisko daudzveidību.

Tropu lietusmežu izciršana iznīcina dzīves vidi unikāliem organismiem, jo tur var sastapt pat vairāk augu un dzīvnieku sugu (ap 30 miljonu) nekā visās citās ekosistēmās kopā.