Pētījums I

Gaisa piesārņojuma bioindikācija

1. Situācijas apraksts

Ātra un efektīva ir piesārņojuma noteikšana, izmantojot indikatorsugas, piemēram, ķērpjus.

Gaisa piesārņojumu var noteikt, izmantojot sastopamās ķērpju sugas un to aizņemto virsmu.

Ja ir optimāls mitrums un citi klimata apstākļi, tad lielas virsmas (koku stumbrus, sētas, akmeņus u.c.) pārklāj ķērpji. Piesārņota gaisa gadījumā daudzas sugas izzūd un saglabājas tikai visizturīgākās.

Hipotēze
Biosfēras rezervātā ir lielāka ķērpju daudzveidība nekā Rīgas centrā, jo tur ir mazāks gaisa piesārņojums.  

Lielumi

Pētījuma rezultātu ietekmējošie lielumi

1. Tabula.

Fiksētie lielumi

Atkarīgie lielumi

Neatkarīgie lielumi

Citi lielumi

Pieņēmumi

Koku suga Ķērpju suga Gaisa piesārņojums Koku mizas piemērotība ķērpju augšanai Kvadrāts 10x10cm ir piemērots ķērpju daudzveidības un aizņemtā laukuma pārbaudei
Ķērpju novietojums uz koka Ķērpju aizņemtais laukums  

Valdošais vēja virziens parauglaukumā

 
Augstums virs zemes        

Materiāli, vielas, piederumi un iekārtas

Ozolu stumbra fotogrāfijas (uzņemtas Kronvalda bulvārī Rīgā). Ozolu stumbra fotogrāfijas (uzņemtas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Dikļu pagastā, 1 km no Limbažu -Valmieras autoceļa). Morfometriskais sietiņš . Datorprogramma MS Word

Darba gaita

1. Izvēlas vietu ozola stumbra ziemeļrietumu pusē apmēram 1,5 m no zemes ar visblīvāko ķērpju pārklājumu.
2. Izvēlētajā vietā tika pielīmē 10 cm garu līmlentes gabaliņu, iegūtst fotoattēls un ievieto
laboratorijas darba lapā.
3. Nosaka fotogrāfijās redzamās sugas, izmantojot ķērpju noteicēju.
4. Ar morfometriskā sietiņa palīdzību nosaki ķērpju aizņemto laukumu. Saskaita, cik sietiņa rūtiņas aizņem kāda no ķērpju sugām, un ieraksta tabulā. Katra rūtiņa ir 1 % no kopējā laukuma. Uzskaita tikai tās rūtiņas, kurās vairāk nekā viena puse ir klāta ar ķērpjiem.
5.rezultātu uzskaiē izmanto 2.tabulā doto informāciju.

Iegūto datu reģistrēšana un apstrāde

Rezultātu analīze un secinājumi

• Savstarpēji salīdzina ķērpju sugas un to aizņemto laukumu abās Latvijas vietās.

• Salīdzina sugas pēc darba lapā parādītās ķērpju sastopamības piesārņotā gaisā.

• Apraksta eksperimenta trūkumus.

• Ierosina uzlabojumus eksperimentā.

Bioindikatorsugu sastopamības skala
Kombinēta http://latvijas daba.lv/augi_senes/kjepi dotā informācija un sēra dioksīda (SO 2 ) piesārņojuma bioindikācijas tabula gaisā ziemas laikā pēc R. Mabey, The Polluion handbook. The AEC/Sunday Times Clean Air and Water Surveys,Penguin, 1974.

2.tabula

Zona

Bioindikatoru suga

http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/

Vidējais SO2 daudzums gaisā mg/m2
0 Pleurococcus sp. (zaļaļģes)* zilaļģes

Virs 170

Augsts piesārņojums

1 Lecanora sp. (ķērpji ) ķērpji

150-160

Augsts piesārņojums

2 Xanthoria sp. (ķērpji) ķērpji

125

Vidējs piesārņojums

3 Parmelia sp. (ķērpji) ķērpji

100

Vidējs piesārņojums

4 Hypogymnia sp. (ķērpji) ķērpji

70

Zems piesārņojums

5 Evernia (ķērpji) ķērpji

40-60

Zems piesārņojums

6 Usnea (ķērpji) ķērpji

Mazāk par 35

Tīrs gaiss

* Ļoti piesārņotas vides rādītājs uz koku stumbriem arī ir zaļaļģes - Pleurococcus sp.

Ķērpju sastopamība uz koku stumbriem Rīgā, Kronvalda bulvāra un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā

3. tabula

Parauga Nr. Ķērpju suga Rīgā Kronvalda blv.   Sugas aizņemtais laukums   (%) Ķērpju suga Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā Sugas aizņemtais laukums (%)
1.
2.
Vistīrākajam gaisam raksturīgā suga

Sugas aizņemtais vidējais laukums

Sugas aizņemtais vidējais laukums

1.   attēls. Ķērpji Kronvalda bulvāra ozolu alejā, 1 paraugs.

ķērpji

2.  att. Ķērpji Kronvalda bulvāra ozolu alejā, 2 paraugs.

ķērpji

3. att.. Ķērpji Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, 1 paraugs.

ķērpji

4. att. Ķērpji Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, 2 paraugs.

ķērpji