Gaisa piesārņojuma bioindikācija
1. Situācijas apraksts
Ātra un efektīva ir piesārņojuma noteikšana, izmantojot indikatorsugas, piemēram, ķērpjus.
Gaisa piesārņojumu var noteikt, izmantojot sastopamās ķērpju sugas un to aizņemto virsmu.
Ja ir optimāls mitrums un citi klimata apstākļi, tad lielas virsmas (koku stumbrus, sētas, akmeņus u.c.) pārklāj ķērpji. Piesārņota gaisa gadījumā daudzas sugas izzūd un saglabājas tikai visizturīgākās.
Hipotēze
Biosfēras rezervātā ir lielāka ķērpju daudzveidība nekā Rīgas centrā, jo tur ir mazāks gaisa piesārņojums.
Lielumi
Pētījuma rezultātu ietekmējošie lielumi
1. Tabula.
Fiksētie lielumi |
Atkarīgie lielumi |
Neatkarīgie lielumi |
Citi lielumi |
Pieņēmumi |
Koku suga |
Ķērpju suga |
Gaisa piesārņojums |
Koku mizas piemērotība ķērpju augšanai |
Kvadrāts 10x10cm ir piemērots ķērpju daudzveidības un aizņemtā laukuma pārbaudei |
Ķērpju novietojums uz koka |
Ķērpju aizņemtais laukums |
|
Valdošais vēja virziens parauglaukumā
|
|
Augstums virs zemes |
|
|
|
|
Materiāli, vielas, piederumi un iekārtas
Ozolu stumbra fotogrāfijas (uzņemtas Kronvalda bulvārī Rīgā). Ozolu stumbra fotogrāfijas (uzņemtas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Dikļu pagastā, 1 km no Limbažu -Valmieras autoceļa). Morfometriskais sietiņš . Datorprogramma MS Word
Darba gaita
1. Izvēlas vietu ozola stumbra ziemeļrietumu pusē apmēram 1,5 m no zemes ar visblīvāko ķērpju pārklājumu.
2. Izvēlētajā vietā tika pielīmē 10 cm garu līmlentes gabaliņu, iegūtst fotoattēls un ievieto
laboratorijas darba lapā.
3. Nosaka fotogrāfijās redzamās sugas, izmantojot ķērpju noteicēju.
4. Ar morfometriskā sietiņa palīdzību nosaki ķērpju aizņemto laukumu. Saskaita, cik sietiņa rūtiņas aizņem kāda no ķērpju sugām, un ieraksta
tabulā. Katra rūtiņa ir 1 % no kopējā laukuma. Uzskaita tikai tās rūtiņas, kurās vairāk nekā viena puse ir klāta ar ķērpjiem.
5.rezultātu uzskaiē izmanto 2.tabulā doto informāciju.
Iegūto datu reģistrēšana un apstrāde
Rezultātu analīze un secinājumi
• Savstarpēji salīdzina ķērpju sugas un to aizņemto laukumu abās Latvijas vietās.
• Salīdzina sugas pēc darba lapā parādītās ķērpju sastopamības piesārņotā gaisā.
• Apraksta eksperimenta trūkumus.
• Ierosina uzlabojumus eksperimentā.
Bioindikatorsugu sastopamības skala
Kombinēta http://latvijas daba.lv/augi_senes/kjepi dotā informācija un sēra dioksīda (SO 2 ) piesārņojuma bioindikācijas tabula gaisā ziemas laikā pēc R. Mabey, The Polluion handbook. The AEC/Sunday Times Clean Air and Water Surveys,Penguin, 1974.
2.tabula
Zona |
Bioindikatoru suga |
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/ |
Vidējais SO2 daudzums gaisā mg/m2 |
0 |
Pleurococcus sp. (zaļaļģes)* |
|
Virs 170
Augsts piesārņojums |
1 |
Lecanora sp. (ķērpji ) |
|
150-160
Augsts piesārņojums |
2 |
Xanthoria sp. (ķērpji) |
|
125
Vidējs piesārņojums |
3 |
Parmelia sp. (ķērpji) |
|
100
Vidējs piesārņojums |
4 |
Hypogymnia sp. (ķērpji) |
|
70
Zems piesārņojums |
5 |
Evernia (ķērpji) |
|
40-60
Zems piesārņojums |
6 |
Usnea (ķērpji) |
|
Mazāk par 35
Tīrs gaiss |
* Ļoti piesārņotas vides rādītājs uz koku stumbriem arī ir zaļaļģes - Pleurococcus sp.
Ķērpju sastopamība uz koku stumbriem Rīgā, Kronvalda bulvāra un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
3. tabula