3.5. Barošanās ķēdes un barošanās tīkli

Barošanās attiecību lineāru attēlojumu sauc par barošanās ķēdi. Barošanas ķēde sākas ar producentiem. Tālāk seko primārie patērētāji jeb augēdāji, tad seko sekundārie patērētāji jeb gaļēdāji. Ķēdes noslēgumā vienmēr ir destruktori (sliekas, sēnes un baktērijas).


8. att. Barošanās ķēde. 1.– producēšana, 2. un 3.– pārveidošana, 4.– sadalīšana.

Dabā barošanas ķēdes savā starpā krustojas un veido barošanās tīklus, kuros barības ķēdēm vismaz viens posms ir kopīgs.


9. att. Barošanās tīkls

Barošanās tīkla līmeņu daudzuma attiecības var attēlot grafiski kā pakāpienus, sākot ar producentiem, patērētājiem (konsumentiem) un beidzot ar destruktoriem. Tajā (10. att.) parāda, cik lielu enerģijas daudzumu uzkrāj noteiktais līmenis. Katrs nākamais līmenis ir mazāks, jo lielāko daļu no iepriekšēja līmeņa enerģijas izmanto dzīvības procesu uzturēšanai (elpošana, pārvietošanās u.c.).


10. att. Enerģijas piramīda

Biotiskie faktori var izpausties kā organismu savstarpējā ietekme. Tā var būt labvēlīga (piemēram, tauriņziežu dzimtas augu simbioze ar gumiņbaktērijām), konkurējoša (organismiem ar līdzīgām ekoloģiskām prasībām – piemēram, plēsēju konkurence cīņā pēc barības) vai neitrāla (piemēram, skudrām un bitēm).

Katras sugas funkcionālo vietu ekosistēmā sauc par ekoloģisko nišu. Katrā ekosistēmā ir daudz ekoloģisko nišu. Katru nišu var pārstāvēt viena vai vairākas sugas. Piemēram, nišu, kas saistīta ar egles sēklu patērēšanu barībā pārstāv vairākas sugas (vāvere, dzenis, kukaiņi u.c.).

Biocenozes ir pakļautas dažādiem to darbības traucējumiem. Nereti šo pārmaiņu rezultātā tiek izjaukta biocenozes darbība. Ekoloģiskā sukcesija ir biocenozes pārmaiņas, kas notiek pēc tās izpostīšanas (piemēram, izcirtumu un degumu aizaugšana).