3.3 Elpošana

Lielākajai daļai organismu enerģijas iegūšanai no organiskajām vielām ir nepieciešams skābeklis. Šos organismus sauc par aerobiem organismiem. Anaerobi organismi enerģiju var ražot bezskābekļa apstākļos (sk. vārdnīcā glikolīze).

Anaerobi galvenokārt ir prokarioti, bet ir arī dažas eikariotu sugas, kas pielāgojušās dzīvei bezskābekļa apstākļos, piemēram, citu dzīvnieku gremošanas traktā mīt vienšūņi, kā arī parazītiskie tārpi – lenteņi, cērmes.

Vienšūnas organismiem un vienkāršākajiem daudzšūnu organismiem, piemēram, zarndobumaiņiem, sūkļiem un tārpiem, nav speciālu elpošanas orgānu, un viņi elpo ar visu ķermeņa virsmu.

Augstāk attīstītajiem organismiem ir nepieciešami speciāli pielāgojumi (trahejas, žaunas, plaušas), lai skābeklis piekļūtu visām organisma šūnām.

Elpošanas orgāni

Elpošanas orgāni	Piemēri
Trahejas Trahejas ir sazarotu caurulīšu sistēma , kura saskaras ar organisma šūnām. Šūnas skābekli saņem difūzijas ceļā	Kukaiņi  Sienāža elpošanas orgānu sistēma
Žaunas Žaunas sastāv no žaunu lapiņām, kurās asinis plūst pretēji ūdens plūsmai žaunās. Šis pretplūsmas princips palīdz asinīm pievienot skābekli	Gliemenes, vēži, abinieku kāpuri,zivis Zivis ar žaunām (animācija)
Plaušas ar gaisa maisiem (gaisa maisos gāzu maiņa nenotiek) Ieelpas laikā gaiss, kas ir plaušās, nonāk priekšējos gaisa maisos, bet svaigais gaiss caur elpvadu nokļūst plaušās un pakaļējos gaisa maisos. Izelpas laikā gaisa maisi tiek saspiesti un ar skābekli bagātais gaiss no pakaļējiem maisiem ieplūst plaušās, bet no priekšējiem maisiem izplūst ārā. Tā putnu plaušām nepārtraukti tiek piegādāts skābeklis	Putni Putna divkāršās elpošanas shēma (animācija)
Plaušas Abinieku plaušas ir vienkārši maisveida izaugumi, tāpēc daļa abinieku elpo arī caur ādu. Putnu un zīdītāju plaušas ir sadalītas sīkās gaisa ejās. Zīdītājiem plaušas ir alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma	Gliemeži, zirnekļveidīgie, abinieki, rāpuļi, putni, zīdītāji  Bronhi ir elpvada sazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss. Traheja jeb elpvads ir elastīgs, 9-13 cm garš cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ. Elpvada sienu skeletu veido skrimšļa pusgredzeni. Bronhiolas ir bronhi, kuru diametrs nepārsniedz 1 mm. Alveolas ir iegareni, elastīgi maisiņi apmēram 0,2 mm diametrā. To kopējais daudzums abās plaušās ir apmēram 300 - 400 miljoni, tāpēc plaušu elpošanas virsma ir ļoti liela – apmēram 113 m2. Pleiras dobums ir šaurs, hermētiski noslēgts dobums starp abām pleiras lapām, tas ir pildīts ar šķidrumu, kurš samazina berzi un atvieglo elpošanas kustības. Pleira ir plāns, gluds un mitrs apvalks, kas ap katru plaušu veido maisu. Diafragma ir elpošanas muskulis, kas atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma. Uzklikšķinot uz orgānu nosaukumiem, var izlasīt to aprakstu. (animācija)