3.6. Izvadīšana

Ūdens – sāļu līdzsvara nodrošināšana organismā vairumam dzīvnieku ir saistīta ar vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu. Šūnas izvada atkritumvielas starpšūnu telpā, bet organisms tās izvada apkārtējā vidē.

Saldūdenī mītošie vienšūņi, sūkļi un zarndobumaiņi nevajadzīgās vielas no organisma izvada difūzijas ceļā.

Difūzija ir vienas vielas molekulu iespiešanās starp citas vielas molekulām (ievērojot koncentrācijas starpību) (animācija).

Saldūdenī mītošiem vienšūņiem ir speciāli organoīdi – pulsējošās vakuolas, kas izvada lieko ūdeni un tajā esošos vielmaiņas galaproduktus, piemēram, amonjaku.

Daudzšūnu organismiem no šūnām izdalītie vielmaiņas galaprodukti nonāk apkārtējā audu šķidrumā, izmantojot gan transportu caur membrānām, gan eksocitozi un pēc tam nonāk asinīs. Organisma izvadorgāni uzņem galaproduktu šķīdumu ūdenī un nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos organismā un koncentrēto galaproduktu izvadīšanu.

Daudzšūnu organismu izvadorgāni

Izvadorgāni	Piemēri
Protonefrīdiji Protonefrīdiji ir divu zarotu izvadcauruļu virknes, kuru izvadporas atveras uz ķermeņa virsmas.	Plakantārpi Planārijas protonefrīdiji
Nefrīdiji Katrs nefrīdijs ir caurule, kuras vienā galā ir atvere, ko ieskauj skropstiņas, bet otrā galā – izvadpora.	Posmtārpi Sliekas metanefrīdiji
Zaļie dziedzeri Vielmaiņas galaprodukti no asinīm nokļūst rezervuārā un pa izvadkanālu tiek izvadīti no organisma	Vēži Vēzis ar zaļo dziedzeru izvadkanāliem
Malpīgija vadi Vielmaiņas galaprodukti no starpšūnu telpas nokļūst Malpīgija vados, kas atiet no zarnu trakta.	Kukaiņi, zirnekļi Skudras Malpīgija vadi
Nieres Zivīm un apaļmutniekiem ir lentveida nieres, rāpuļiem un putniem tās sastāv no saistītām daivām, bet zīdītājiem ir pupveida. Nieres izfiltrē un atdala no asinīm kaitīgos vielmaiņas galaproduktus, veidojot urīnu.	Gliemji, mugurkaulnieki Cilvēka izvadorgānu sistēma (animācija)