4.4. Sensorās sistēmas

Informāciju gan par iekšējo, gan par ārējo vidi dzīvnieki iegūst ar receptoriem, piemēram, ar ožas un garšas receptoriem (hemoreceptoriem), gaismas receptoriem (fotoreceptoriem), līdzsvara un dzirdes receptoriem (mehanoreceptori). Dažādiem dzīvniekiem maņu orgāni nav vienlīdz labi attīstīti. Tā kā ķīmisko vielu sajušana (oža, garša) ir raksturīga pilnīgi visiem dzīvniekiem, uzskata, ka tās ir visprimitīvākās sajūtas.

Dzīvnieki, kuriem nav gaismas receptoru, lielā mērā ir atkarīgi no dzirdes un ožas receptoru darbības. Vienkāršākie gaismas receptori nodrošina vienīgi gaismas atšķiršanu no tumsas, kā arī gaismas intensitātes uztveri. Planārijas acs laukumi ļauj noteikt arī gaismas avota virzienu. Acis, kas uztver attēlu, ir tikai četrām bezmugurkaulnieku grupām – zarndobumaiņiem, posmtārpiem, gliemjiem un posmkājiem. Saliktas acis sastāv no daudzām atsevišķām, neatkarīgām „actiņām” (omatīdijiem), tās ir  posmkājiem. Kukaiņiem ir krāsu redze, un viņi var redzēt daļu no ultravioletajiem stariem. Zemāk redzamajos attēlos a un  b salīdzināts kā redz kukaiņi un cilvēki vienu un to pašu objektu. 

Šāda redze kukaiņiem palīdz atrast pretējo dzimumu vairošanās periodā (c. att.). Daļai zivju, rāpuļu, vairumam putnu un daudziem zīdītājiem ir krāsu redze. Vislabāk tā ir attīstīta cilvēkam un pārējiem primātiem. Mugurkaulniekiem un dažiem gliemjiem, piemēram, kalmāriem un astoņkājiem, ir kamerveida acis. Tās veido lodveida acābols, kas ir pildīts ar šķidrumu. Tā priekšējā daļā atrodas lēca, kam ir galvenā loma gaismas staru laušanā (d. att.).

Pie mehanoreceptoriem pieder cilvēka ādā esošie taustes un spiediena receptori. Daudzi mehanoreceptori ir matainas šūnas ar skropstiņām. Tādi receptori ir, piemēram, zivs sānu līnijā un cilvēka iekšējā ausī.

Dzirdes orgāni dzīvniekiem ir ļoti dažādi. Piemēram, sienāžiem dzirdes orgāni atrodas uz priekškāju stilbiem. Tos veido divi dobumi un plānas bungplēvītes. Mugurkaulniekiem dzirdes un līdzsvara orgāni ir ausis. Zīdītāju ausis sastāv no trīs daļām: ārējā auss, vidussauss un iekšējā auss. Zivīm ir tikai iekšējā auss (līdzsvara orgāns – sānu līnija), bet abiniekiem, rāpuļiem un putniem – vidusauss un iekšējā auss. Ārējā auss uztver skaņu viļņus, vidusausī esošie dzirdes kauliņi skaņas svārstības pastiprina, bet iekšējās auss gliemezī esošās šķiedras pārvērš tās nervu impulsos, kas pa dzirdes nervu nonāk galvas smadzeņu dzirdes centrā (animācija).