Dažādu dabaszinātņu nozaru mijiedarbības rezultātā radušās jaunas apakšnozares, piemēram, bioķīmija, biofizika u. c. Bioķīmija pēta organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus tajos. Biofizika pēta fizikālos procesus organismos. Savukārt nanotehnoloģijas izmanto bioloģijas, ķīmijas, fizikas un inženierzinātņu sasniegumus.

Sekmīgs šo zinātņu mijiedarbības piemērs ir ļaundabīgo audzēju ārstēšana (skat. 1. att.). Šo paņēmienu piedāvā vācu zinātnieks Andreass Džordans. Izmēģinājuma fāzē jau palīdzēts 50 pacientiem, kuri līdz šim tika uzskatīti par neārstējamiem. Audzēja rajonā tiek nogādātas dzelzs oksīda nanodaliņas. Tās ir klātas ar speciālu pārklājumu, kuru audzēja šūnas atzīst par “barību”. Katrai audzēja šūnai īsā laikā pievienojas aptuveni 10 miljoni nanodaliņu. Tad pacientu ievieto strauji mainīgā magnētiskā laukā, kurš nodod savu enerģiju nanodaliņām un sakarsē tās gandrīz par 50 grādiem. Audzēja šūnas karstumā iet bojā un pēc dažiem terapijas seansiem audzējs ir gandrīz pilnībā iznīcināts. Šādi ir ārstēti smadzeņu, prostatas un citi audzēji. Salīdzinot ar šobrīd lietoto apstarošanu, ķīmioterapiju vai ar līdzīgu karsēšanu ar magnētiskā lauka palīdzību, šīs metodes priekšrocība ir tā, ka iet bojā tikai audzēja šūnas, jo veselajām šūnām nanodaliņas nepiesaistās.