3.8. Cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās sekas

Ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – šādas negatīvas sekas radušās nepareizas cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā.

Globāla, reģionāla, vietēja mēroga vides izmaiņas.

Atkarībā no vides problēmas ietekmes plašuma var runāt par vides izmaiņām vietējā, reģionālā un globālā līmenī.

Globāla vides problēma ir tāda, kura ietekmē visu pasauli, no tās atkarīga Zemes un cilvēces nākotne. Tāda problēma ir, piemēram, globālā sasilšana. Katru gadu tiek emitētas 6,5 miljardu tonnas CO2, kas pēdējos 1000 gados veicina temperatūras paaugstināšanos par 0,6°C.
Par globālu problēmu varētu uzskatīt arī ozona slāņa samazināšanos.

Ozons dabiskos apstākļos rodas stratosfērā ~10-30 km virs Zemes, un tam ir ļoti svarīga loma dzīvības procesos uz Zemes. Ozona slānis absorbē bīstamo UV B radiāciju ar viļņa garumu 290 – 320nm, kas kaitīgs dzīvajiem organismiem un aizsargā Zemi no šī starojuma kaitīgās iedarbības. Ozona slānim ir arī būtiska loma Zemes siltuma režīma regulēšanā.

Ozona caurums virs Antarktīdas 2000. septembrī.
www.wunderground.com/education/max_hole.jpg

Ozona slānī ultravioleto staru ietekmē vienlaikus notiek ozona molekulu veidošanās un noārdīšanās procesi. Atmosfēras antropogēnais piesārņojumas var izjaukt šo niecīgo ozona slāni. Tā rezultātā paaugstinās ulteravioletā starojuma intensitāte, kas negatīvi iedarbojas uz cilvēka organismu, augiem un dzīvniekiem, izraisot ādas apdegumus, pāragru novecošanos, ļaundabīgus audzējus, kataraktu, DNS bojājumus, ūdens ekosistēmas izjaukšanu, fotoķīmiskā piesārņojuma palielināšanos.
Ir pētījumi, kas apliecina, ka ozona slāņa galvenie samazināšanās cēloņi ir freonu un halonu noplūde atmosfērā, tāpat to ietekmē vulkānu izvirdumi un Saules aktivitātes izmaiņas.
Freonus un halonus izmanto spiediena radīšanai aerosolu baloniņos, ugunsdzēšamajos aparātos, dzesēšanas iekārtās, poliuretāna ražošanai, sēklu kodināšanai u. c. Šie savienojumi nedeg, neož, relatīvi nav indīgi un ir inerti, to dzīves laiks atmosfērā ir 29 – 205 gadu.

Ozona slāņa biezums virs Rīgas 2006.g. 30.10.- 29.11.
http://www.meteo.lv/public/ozona_biezums.html

Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa biezumu, ir Dobsona vienība (DU no Dobson Unit). 1 DU ir definēta kā 0,01 mm biezs tīra ozona slānis standarta apstākļos (pie spiediena 1 atmosfēra un temperatūras 25 °C). Tādējādi 100 DU norāda uz to, ka ozona molekulu slānis ir 1 mm biezs.
Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošais normālais ozona slāņa biezums ir 300 DV. Vidēji gadā tāds tas ir arī realitātē, taču gada laikā tas svārstās no aptuveni 200 līdz 500 DU. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskās koordinātes un klimatiskos apstākļus, visplānākais ozona slānis virs Latvijas ir rudenī un ziemā (200 līdz 270 DU), bet visbiezākais – pavasarī un vasarā (300 līdz 550 DU).
Laika posmā no 1996. gada līdz 2006. gadam visbiezākais ozona slānis virs Rīgas konstatēts 2001. gada 23. februārī, kad tas sasniedzis 537 DU. Savukārt, visplānākais ozona slānis virs Rīgas bijis 2005. gada 31. oktobrī, kad tā biezums bijis tikai 194 DU.

Ar reģionāla rakstura problēmām saprot tādas, kuras ietekmē vismaz 2 valstis, bet nepārsniedz viena kontinenta robežas.
Kā piemēru var minēt zemestrīces un cunami, kuru sekas bieži vien sajūtamas vairākās valstīs.
Kā reģionāla mēroga problēmu var minēt arī skābā lietus veidošanos.

Par vides problēmu vietējo raksturu runā gadījumā, ja tā tieši ietekmē vienu valsti vai reģionu. Tās var būt, piemēram, kādā teritorijā notikušas ķīmisku vielu noplūdes, kādas konkrētas ūdenskrātuves bioloģiskais piesārņojums u.tml.