3.8. Cilvēka saimnieciskās darbības izraisītās sekas
Ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – šādas negatīvas sekas radušās nepareizas cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā.
Globāla, reģionāla, vietēja mēroga vides izmaiņas.
Atkarībā no vides problēmas ietekmes plašuma var runāt par vides izmaiņām vietējā, reģionālā un globālā līmenī.
Globāla vides problēma ir tāda, kura ietekmē visu pasauli, no tās atkarīga Zemes un cilvēces nākotne. Tāda problēma ir, piemēram, globālā sasilšana. Katru gadu tiek emitētas 6,5 miljardu tonnas CO2, kas pēdējos 1000 gados veicina temperatūras paaugstināšanos par 0,6°C.
Par globālu problēmu varētu uzskatīt arī
ozona slāņa samazināšanos.
Daudzas gāzu molekulas, īpaši tādas kā CO2, CH4,
N2O, H2O, O3,
u.c., ļoti labi absorbē infrasarkano starojumu. Šī absorbētā enerģija tiek vēlreiz izstarota un rezultātā paaugstinās temperatūra. Šajā gadījumā runā par siltumnīcas efektu.
Siltumnīcas efekta veidošanos var apskatīt kā animāciju Interneta mājas lapā: http://www.seed.slb.com/en/scictr/watch/climate_change/index.htm
Globālās temperatūras paaugstināšanās.
http://www.seed.slb.com/en/scictr/watch/climate_change/index.htm
Globālās sasilšanas sekas var būt ledāju kušana un jūras ūdens līmeņa celšanās, tuksnešu zonu veidošanās auglīgo zemju vietās, klimatisko zonu maiņas, biežākas ekstremālas dabas parādības. Tomēr zinātniekiem nav vienota viedokļa par klimata izmaiņām uz Zemes. Klimats uz Zemes pakļauts globālām, cikliskām izmaiņām – leduslaikmeta periodi mainās ar siltuma palielināšanās periodiem. Kā redzams 1.att. CO2 koncentrācijas izmaiņas ir tieši saistītas ar globālajām temperatūras izmaiņām laikā.
Oglekļa dioksīda koncentrācijas izmaiņas.
http://www.seed.slb.com/en/scictr/watch/climate_change/index.htm
Arī katrs no mums var samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeti, samazinot apkures temperatūru, izslēdzot nevajadzīgo apgaismojumu, biežāk ejot kājām vai braucot ar velosipēdu.
Ozons dabiskos apstākļos rodas stratosfērā ~10-30 km virs Zemes, un tam ir ļoti svarīga loma dzīvības procesos uz Zemes. Ozona slānis absorbē bīstamo UV B radiāciju ar viļņa garumu 290 – 320nm, kas kaitīgs dzīvajiem organismiem un aizsargā Zemi no šī starojuma kaitīgās iedarbības. Ozona slānim ir arī būtiska loma Zemes siltuma režīma regulēšanā.
Ozona caurums virs Antarktīdas 2000. septembrī.
www.wunderground.com/education/max_hole.jpg
Ozona slānī ultravioleto staru ietekmē vienlaikus notiek ozona molekulu veidošanās un noārdīšanās procesi. Atmosfēras antropogēnais piesārņojumas var izjaukt šo niecīgo ozona slāni. Tā rezultātā paaugstinās ulteravioletā starojuma intensitāte, kas negatīvi iedarbojas uz cilvēka organismu, augiem un dzīvniekiem, izraisot ādas apdegumus, pāragru novecošanos, ļaundabīgus audzējus, kataraktu, DNS bojājumus, ūdens ekosistēmas izjaukšanu, fotoķīmiskā piesārņojuma palielināšanos.
Ir pētījumi, kas apliecina, ka ozona slāņa galvenie samazināšanās cēloņi ir freonu un halonu noplūde atmosfērā, tāpat to ietekmē vulkānu izvirdumi un Saules aktivitātes izmaiņas.
Freonus un halonus izmanto spiediena radīšanai aerosolu baloniņos, ugunsdzēšamajos aparātos, dzesēšanas iekārtās, poliuretāna ražošanai, sēklu kodināšanai u. c. Šie savienojumi nedeg, neož, relatīvi nav indīgi un ir inerti, to dzīves laiks atmosfērā ir 29 – 205 gadu.
Ozona slāņa biezums virs Rīgas 2006.g. 30.10.- 29.11.
http://www.meteo.lv/public/ozona_biezums.html
Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa biezumu, ir Dobsona vienība (DU no Dobson Unit). 1 DU ir definēta kā 0,01 mm biezs tīra ozona slānis standarta apstākļos (pie spiediena 1 atmosfēra un temperatūras 25 °C). Tādējādi 100 DU norāda uz to, ka ozona molekulu slānis ir 1 mm biezs.
Latvijas klimatiskajiem apstākļiem atbilstošais normālais ozona slāņa biezums ir 300 DV. Vidēji gadā tāds tas ir arī realitātē, taču gada laikā tas svārstās no aptuveni 200 līdz 500 DU. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskās koordinātes un klimatiskos apstākļus, visplānākais ozona slānis virs Latvijas ir rudenī un ziemā (200 līdz 270 DU), bet visbiezākais – pavasarī un vasarā (300 līdz 550 DU).
Laika posmā no 1996. gada līdz 2006. gadam visbiezākais ozona slānis virs Rīgas konstatēts 2001. gada 23. februārī, kad tas sasniedzis 537 DU. Savukārt, visplānākais ozona slānis virs Rīgas bijis 2005. gada 31. oktobrī, kad tā biezums bijis tikai 194 DU.
Ar reģionāla rakstura problēmām saprot tādas, kuras ietekmē vismaz 2 valstis, bet nepārsniedz viena kontinenta robežas.
Kā piemēru var minēt zemestrīces un
cunami, kuru sekas bieži vien sajūtamas vairākās valstīs.
Kā reģionāla mēroga problēmu var minēt arī skābā lietus
veidošanos.
2004. gada 26. decembrī Indijas okeānā notika zemūdens zemestrīce, kura izraisīja cunami. Zemestrīces stipruma vērtējums variē no 9,0 līdz 9,3 ballēm. Zemestrīces epicentrs atradās Indijas okeānā uz ziemeļiem no Indonēzijai piederošās Simuēlas salas, kas atrodas rietumos no Sumatras salas. Cunami, kura viļņi sasniedza pat 30 metru augstumu, iznīcināja Indonēzijas, Indijas, Šrilankas, Taizemes un citu valstu krastus. Cunami izraisīja postījumus un nāvi pat attālās Āfrikas krastos, kas atradās līdz 8 000 km no tā epicentra. Cunami laikā bojā gāja vismaz 200 000 līdz 310 000 cilvēku. Visdrīzāk īstais bojā gājušo skaits nekad netiks uzzināts, jo liela daļa cilvēku tika ieskaloti okeānā.
Indonēzijas cunami veidošanās animāciju var apskatīt Interneta mājas lapā: http://www.seed.slb.com/en/scictr/watch/living_planet/tsunami.htm
Skābais lietus rodas, sadegot dažāda veida kurināmajam, kas satur sēru. Antropogēnā piesārņojuma rezultātā sēra savienojumi atmosfērā nonāk milzīgā daudzumā. SO2 atmosfērā izdalās sadedzinot akmeņogles, naftas produktus, kā arī citu kurināmo. Viena kg akmeņogļu sastāvā ir līdz 4,5g sēra Sēra un slāpekļa oksīdi, nonākot atmosfērā, veido skābes, tādējādi samazinot lietus ūdens pH līdz 3,0 – 4,5. Parasti lietus ūdens pH vērtība ir ~5,6.
Skābais lietus īpaši postoši iedarbojas uz dzīvo dabu, ja tas nespēj augsnē neitralizēties. Tas var izraisīt ūdenskrātuvju ūdens pH samazināšanos, kā rezultātā strauji samazinās bioloģiskā daudzveidība ūdenskrātuvēs.
Skābā lietus iedarbībā tiek traucēts fotosintēzes process augiem. SO2 nonāk augā caur lapu porām, pumpuriem, mizu, kā rezultātā notiek lapu un skuju nokalšana.
Skābā lietus iedarbojas uz augsni – notiek tās paskābināšanās, kā rezultātā izmainās ekosistēmas.
Skābais lietus bojā ēkas, arhitektūras pieminekļus. Skābe šķīdina kaļķakmeni, betonu, marmoru.
Skābā lietus postījumi.
www.adirondackcouncil.org/colordedspruce1.jpg
Skābais lietus iedarbojas uz kultūras pieminekļiem.
www.elementy.ru/images/eltbook/acid_rain720.jpg
Par vides problēmu vietējo raksturu runā gadījumā, ja tā tieši ietekmē vienu valsti vai reģionu. Tās var būt, piemēram, kādā teritorijā notikušas ķīmisku vielu noplūdes, kādas konkrētas ūdenskrātuves bioloģiskais piesārņojums u.tml.
5.10.2006. Rīgas brīvostas akvatorijā, Zvejas ostā notikusi naftas produktu noplūde. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori konstatēja, ka, pievienojot kravas cauruļvadu Singapūras tankkuģim "Maersk-Bering", ostas akvatorijā nokļuvuši aptuveni 15 litri naftas produktu, radot ap 100 kvadrātmetru lielu plankumu uz ūdens virsmas. Nekavējoties tika sākti naftas savākšanas darbi.