1.3. Pētnieciskā darbība
18.gs. Antuāns Lorāns Lavuazjē pētīja degšanas procesus un apšaubīja flogistona teorijas pareizību. Viņš novēroja: ja metālu karsē gaisa klātbūtnē, tad metāla masa pieaug. Lavuazjē saviem tālākiem eksperimentiem izmantoja slēgtu trauku (retorti), kurā karsēja metālu un svēra pirms un pēc eksperimenta. Veicot tālākus eksperimentus, Lavuazjē novēroja, ka metāla masas pieaugums ir tieši saistīts ar gaisa masas samazināšanos traukā. No tā viņš secināja, ka sadegšana ir metāla savienošanās ar gāzi no gaisa. Lavuazjē eksperiments pierādīja, cik liela nozīme zinātnē ir precīzam eksperimentam. Lavuazjē eksperimenti pierādīja, ka flogistons neeksistē un lika pamatus likumam, ko mēs šodien pazīstam kā masas nezūdamības likumu.
Masas nezūdamība
Ķīmiskās reakcijas izejvielu masa ir vienāda ar ķīmiskās reakcijas produktu masu.
Salīdzina divus eksperimentus:
|
CuSO4 + 2NaOH → Cu(OH)2↓ + Na2SO4
|
CaCO3 + 2HCl → CaCl2 + H2O + CO2↑ |
Atvērt video
|
Atvērt video
|
| Eksperimenta rezultātā: |
|
Ķīmiskās reakcijas izejvielu masa (m = 177,5 g)
ir vienāda ar ķīmiskās reakcijas produktu masu
(m = 177,5 g).
|
Ķīmiskās reakcijas izejvielu masa ir lielāka par ķīmiskās reakcijas produktu masu.
Tas notiek tādēļ, ka sistēma ir atvērta un viens no ķīmiskās reakcijas produktiem (CO2) izdalās no reakcijas vides.
|
Eksperimenta veikšanā liela nozīme ir ne tikai novērojumiem, bet arī darba gaitas plānošanai un pareizas metodes lietošanai.
Pētnieciskās darbības posmi