3.5. Ķīmisko elementu periodiskā tabula un atomu uzbūve

Periodi ir atomnumura pieaugšanas secībā sakārtotas horizontālas elementu rindas, kas sākas ar sārmu metālu (izņemot pirmo periodu) un beidzas ar cēlgāzi.

Ķīmisko elementu periodiskās tabulas vertikālās rindas ir grupas. Pavisam tabulā ir astoņas elementu grupas, ko iedala galvenajās apakšgrupās (A grupās) un blakus apakšgrupās (B grupās). A grupās atrodas elementi ar līdzīgām īpašībām.

Periodiskais likums.
Ķīmisko elementu īpašības, kā arī to savienojumu uzbūve un īpašības ir periodiskā atkarībā no atomu kodola lādiņa lieluma.

Aplūkojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, var iegūt informāciju par ķīmisko elementu atomu uzbūvi.

6.att.

šeit var apskatīt interaktīvu ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Pēc perioda numura nosaka enerģijas līmeņu skaitu atoma elektronapvalkā.
Pēc grupas numura nosaka elektronu skaitu atoma elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī. A grupu elementiem var noteikt maksimālo oksidēšanas pakāpi.
Pēc atomnumura nosaka protonu skaitu kodolā, kodola lādiņu, elektronu skaitu atomu kodola elektronapvalkā.
Pēc relatīvās atommasas, izmantojot sakarību A=N+Z, var aprēķināt neitronu skaitu atoma kodolā.

Pie tipiskiem metāliskajiem elementiem pieder elementi, kuru atomu elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī ir 1-2 elektroni.
Metāliskajiem elementiem raksturīga spēja ķīmiskajās pārvērtībās elektronus atdot, veidojot pozitīvus jonus:

Šādu procesu sauc par oksidēšanos.

Pie tipiskiem nemetāliskajiem elementiem pieder elementi, kuru atomu elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī ir 5-7 elektroni.
Nemetāliskajiem elementiem raksturīga spēja ķīmiskajās pārvērtībās elektronus pievienot, veidojot negatīvus jonus:

Šādu procesu sauc par reducēšanos.

Lādiņus, ko elementa atoms iegūst, atdodot vai pievienojot elektronus, sauc par oksidēšanas pakāpi.
Nemetāliskajiem elementiem ir gan pozitīvas, gan negatīvas oksidēšanas pakāpes. Metāliskajiem elementiem ir tikai pozitīvas oksidēšanas pakāpes.

7.att.