3.3. Kodolreakcijas

Radioaktīvā starojuma rašanās ir saistīta ar nestabilo atomu kodolu pārveidošanos par citiem atomu kodoliem jeb nestabilo izotopu sabrukšanu. Tam ir vairāki veidi, no kuriem nozīmīgākie – α, β, γ starojums.

Radioaktīvā starojuma veidi

3.tabula

Starojums α stari β stari γ stari
Starojuma veida raksturojums Hēlija atomu kodolu plūsma Elektronu plūsma Elektromagnētiskie viļņi
Vienas daļiņas masa, u 4 1/1840 Niecīgi maza
Vienas daļiņas lādiņš +2 -1 Lādiņa nav
Pārvietošanās elektriskajā laukā Uz negatīvo elektrodu Uz pozitīvo elektrodu Izmaiņas nenovēro
Apzīmējums vai α
Aptuvens daļiņas ātrums 6% no gaismas ātruma 94% no gaismas ātruma Gaismas ātrums

Caurspiešanās spēja (animācija)

Gaisā daži centimetri. Starojumu aiztur papīra lapa Gaisā daži metri. Starojumu aiztur alumīnija folija Starojumu aiztur biezi svina slāņi vai vairākus metrus bieza betona siena.



Par kodolreakcijām sauc atomu kodolu pārvēršanos par citu elementu atomu kodoliem. Kodolreakcijas norisinās gan dabā, gan tiek izraisītas mākslīgi. Dabiskās kodolreakcijas piemērs ir kodols, kurš izstaro α daļiņu. Reakcijas rezultātā samazinās kodola lādiņš par 2 vienībām un daļiņas masa par 4 vienībām.

Rādija atoma kodoli pārvēršas parradonu un hēliju (jeb α daļiņu).

Rādijs → Radons + α
(animācija)

Ievērojot masas un enerģijas nezūdamības likumu, kodolreakciju vienādojumus pieraksta šādi:




Mākslīgās radioaktivitātes piemērs ir urāna-235 dalīšanās, ko ierosina neitroni, kas iekļūst urāna kodolā: