A
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
Š
T
Ū
V
Aerosols – dispersā sistēma, ko veido gāzveida vidē izkliedētu šķidru vielu vai cietvielu daļiņas.
Aizvietošanas reakcija – ķīmiskā reakcija, kurā elementa atomi vai atomu grupas aizvieto cita elementa atomus vai atomu grupas saliktā vielā.
Aizvietotās karbonskābes (halogēnkarbonskābes, hidroksikarbonskābes, aminoskābes). – karbonskābes, kuru molekulu ogļūdeņraža atlikumā kāds no ūdeņraža atomiem aizvietots ar cita elementa atomu vai atomu grupu (halogēna atomu, hidroksilgrupu, aminogrupu).
Aldehīdi – ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās karbonilgrupa saistīta ar ūdeņraža atomu un ogļūdeņraža atlikumu ( izņēmums HCHO).
Alkadiēni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir divas divkāršās saites un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n-2 .
Alkāni – piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir tikai vienkāršās saites un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n+2 .
Alkēni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viena divkāršā saite un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n .
Alkilgrupa – alkāna atlikums, ko iegūst, no tā molekulformulas atņemot vienu ūdeņraža atomu.
Alkīni – nepiesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viena trīskāršā saite un kuru homologu rindas vispārīgā formula ir CnH2n-2 .
Alotropija – parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas, pēc uzbūves un īpašībām atšķirīgas vienkāršas vielas.
Amfotērs savienojums – savienojums, kas spēj reaģēt gan ar skābēm, gan ar sārmiem.
Aminogrupa – grupa – NH2 organiskajos savienojumos.
Amorfa viela – cietviela, kurā vielas daļiņas cita pret citu nav novietotas stingri noteiktā telpiskā kārtībā un kurām nav konstantas kušanas temperatūras.
Analītiskā ķīmija – ķīmijas nozare, kas pētī un izstrādā vielu ķīmiskā sastāva noteikšanas metodes.
Anjons – negatīvi lādēts jons.
Apgriezeniska reakcija – ķīmiskā reakcija, kas vienādos apstākļos norisinās savstarpēji pretējos virzienos.
Apmaiņas reakcija – ķīmiskā reakcija, kas norisinās starp divām saliktām vielām un kurā vielas apmainās ar atomiem vai atomu grupām.
Arēni – aromātiskie ogļūdeņraži, kuru molekulās ir viens vai vairāki benzola gredzeni.
Atoma elektronformula – atoma kodola elektronapvalka konfigurācijas attēlojuma veids. Elektronformulā izmanto simboliskos orbitāļu apzīmējumus, elektronu skaitu parāda kā kāpinātāju pie apakšlīmeņu apzīmējumiem.
Atoma kodola elektronapvalks – negatīvi lādēta atoma ārējā daļa, ko veido elektroni, kuri kustas ap atoma kodolu.
Atoma kodols – pozitīvi lādēta atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa. Sastāv no protoniem un neitroniem, kurus saista kodolspēki.
Atomnumurs – ķīmiskā elementa kārtas skaitlis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Vienāds ar protonu skaitu ķīmiskā elementa atoma kodolā un elektronu skaitu atoma kodola elektronapvalkā .
Atoms – ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kam piemīt visas šā elementa īpašības.
Atomu kristālrežģis – kristālrežģis, kuru veido neitrāli atomi, kas savā starpā saistīti ar kovalentajām saitēm.