K

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    Ķ    L    M    N    O    P    R    S    Š    T    Ū    V   

Karboksilgrupa – grupa –COOH organiskajos savienojumos.

Karbonilgrupa –   grupa organiskajos vienojumos.

Karbonskābes – ogļūdeņražu atvasinājumi, kur ogļūdeņražu molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar karboksilgrupu.

Katalizators – viela, kas palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati reakcijas beigās paliek neizmainītā stāvoklī.

Katalīze – ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē.

Katjons – pozitīvi lādēts jons.

Kodolreakcija – process, kurā notiek atomu kodolu pārvēršanās.

Koloidālais šķīdums – dispersā sistēma, kurā dispersās fāzes daļiņas redzamas atstarotā gaismā. Aptuvenais dispersās fāzes daļiņu izmērs 100—1 nm.

Kolorimetrija – kvalitatīvās vai kvantitatīvās analīzes paņēmiens, kurā izmanto krāsainas vielas vai tās šķīduma spēju absorbēt noteikta garuma elektromagnētiskos viļņus.

Kompleksie savienojumi – ķīmiskie savienojumi, kuri veidojas neitrālām molekulām vai pretēji lādētiem joniem piesaistoties savienojuma centrālajam jonam ar kovalento saiti pēc donorakceptora mehānisma.  

Kompozītmateriāli – konstrukciju materiāli, kas sastāv no dažāda veida sastāvdaļām. Komponentu īpašību daudzveidība nodrošina kompozītmateriālu izmantošanas iespēju daudzveidību.

Kosmētikas līdzekļi – cilvēka ķermeņa kopšanas līdzekļi.

Kovalentā saite – ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgs elektronu pāris. Kovalento saiti veido ķīmiskie elementi ar vienādu relatīvo elektronegativitāti (nepolārā kovalentā saite) vai nedaudz atšķirīgu relatīvo elektronegativitāti (ΔREN <2; polārā kovalentā saite).

Krekings – naftas ogļūdeņražu sašķelšana īsākas virknes ogļūdeņražos, lai palielinātu vieglo naftas frakciju (autodegvielas) iznākumu.

Kristālhidrāts – kristāliskas vielas, kas satur ķīmiski saistītas ūdens molekulas.

Kristāliska viela – cietviela, kurā atomi vai molekulas novietoti stingri noteiktā, regulārā kārtībā, veidojot kristālrežģi.

Kristalizācija – kristāliskas vielas veidošanās no vielas šķidrā vai gāzveida stāvoklī vai no vielas šķīduma.

Kristālrežģis – ģeometriski regulārs cietvielas daļiņu telpisks izvietojums. Ir atomu kristālrežģis, jonu kristālrežģis , metālu kristālrežģis un molekulu kristālrežģis.

Kvalitatīvā analīze – ķīmisko elementu, jonu vai funkcionālo grupu noteikšana pētāmajā paraugā.

Kvantitatīvā analīze – sastāvdaļu daudzuma vai to procentuālā satura noteikšana pētāmajā paraugā.