1.3. Metālisko elementu atrašanās dabā
Metālu savienojumi dabā veido minerālus. Zemes dzīlēs minerāli atrodami iežos un rūdās.
Metālisko elementu atrašanās dabā
|
Aktīvie metāliskie elementi dabā sastopami galvenokārt sāļu veidā.
|
Vidēji aktīvie metāliskie elementi dabā sastopami oksīdu un sulfīdu veidā.
|
Neaktīvie metāli – Ag, Au, Pt, retāk Cu, Hg – dabā sastopami arī brīvā veidā – tīrradņu veidā.
|
NaCl – akmeņsāls, halīts
KCl·NaCl – silvinīts
MgCl2·6H2O – bišofīts
NaNO3 – Čīles salpetris
CaSO4·2H2O – ģipšakmens
Ca3(PO4)3
– fosforītu un apatītu galvenā sastāvdaļa
CaCO3 – kalcīts, krīts, marmors
CaCO3·MgCO3 – dolomīts
CaO·3MgO·4SiO2 – azbests
Al2O3·2SiO2·2H2O – kaolinīts (mālu sastāvdaļa)
|
Fe2O3 – hematīts
MnO2 – piroluzīts
Fe2O3·nH2O
– limonīts
ZnS – cinka māns
Fe3O4 – magnetīts
PbS – svina spīde
FeS2 – pirīts
Cu2S – vara spīde
CuFeS2 – halkopirīts
FeCO3 – siderīts
|
Au
whyfiles.org/.../index.html%3Fid=1034716073.html
Ag
Pt
|
Latvija nav bagāta ar rūdām. Pazīstamākās no tām ir purvu un ezeru rūdas, kuras satur minerālu limonītu Fe2O3·nH2O. Lielāki magnētiskās dzelzsrūdas (Fe3O4)
krājumi konstatēti Staiceles apkārtnē, Vidzemes Centrālajā augstienē un Jēkabpils rajonā. Šo iegulu dziļums ir 700 līdz 1500 m. Staiceles dzelzsrūda ir bagāta arī ar mangānu. Latvija ir bagāta ar vairākiem derīgajiem izrakteņiem – ar iežiem, kurus izmanto tautsaimniecībā. Piemēram, gandrīz visā Latvijas teritorijā ir izplatīts kaļķakmens,
dolomīts,
māls, no kuriem ražo vērtīgus būvmateriālus.