3.4. Nukleīnskābes
Nukleīnskābes ir nozīmīga dzīvo šūnu sastāvdaļa, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu, ģenētiskās informācijas pārnešanu. Tās veido savā starpā saistīti nukleotīdi, tāpēc tie ir lielmolekulāri savienojumi.
Nukleīnskābju uzbūve un veidi
Nukleotīdu veido: fosforskābes atlikums, hetreocikliskais amīns (slāpekļa bāze)
un monosaharīds – riboze vai dezoksiriboze.
Nukleīnskābes iedala pēc to sastāvā ietilpstošā ogļhidrāta:
| Dezoksiribonukleīnskābe (DNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir dezoksiriboze. |
Ribonukleīnskābe (RNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir riboze.
|
|
|
Nukleīnskābju nozīme
Dezoksiribonukleīnskābe atrodas šūnas kodolā un satur ģenētisko informāciju.
Ribonukleīnskābe atrodas šūnas citoplazmā un ribosomās un pārnes ģenētisko informāciju olbaltumvielu biosintēzē.