4.7. Mazgāšanas un kosmētikas līdzekļi

Ar lielu ūdens daudzumu viegli var noskalot ūdenī šķīstošas vielas, bet ar ūdeni vien nevar nomazgāt taukainus traukus vai eļļainas rokas. Šajā gadījumā ūdens mazgājošā darbība ir nepietiekama- tas nespēj iespiesties ādas porās un savākt netīrumus. Tāpēc ir vajadzīgs mazgāšanas līdzeklis.

Mazgāšanas līdzekļi satur vielas, kuru šķīdumi spēj atraut netīrumus no mazgājamās virsmas un tos saistīt šķīdumā emulsijas vai suspensijas veidā.

Kopš seniem laikiem mazgāšanai izmanto ziepes.

Ziepju molekula sastāv no gara ogļūdeņraža atlikuma (C15 – C17) un karboksilgrupas.

Ūdenī ziepju molekulas mijiedarbojas ar ūdens molekulām, veidojot ūdeņražsaites. Uz ūdens virsmas hidrofobie ogļūdeņražu atlikumi atgrūžas no ūdens un tiecas ārā no tā. Ūdens šķīdumā esošās ziepju molekulas starpmolekulāro spēku ietekmē veido mazas lodītes – micellas. Ogļūdeņražu atlikumi ir vērsti uz micellas centru, bet hidrofīlās karboksilgrupas – uz ārpusi.

Ziepju mazgājošā iedarbība balstās uz to, ka:

1) ziepes samazina ūdens virsmas spraigumu, tāpēc šāds šķīdums daudz labāk slapina mazgājamo virsmu;
2) ziepju „molekulu” hidrofobā daļa saistās ar taukainiem netīrumiem, atdala tos no mazgājamās virsmas un pārnes šķīdumā;
3) ziepes disperģē netīrumus sīkās daļiņās un notur tos šķīdumā suspensiju vai emulsiju veidā un neļauj nosēsties atpakaļ uz mazgājamās virsmas.

Cietā ūdenī ziepes mazgājošo iedarbību zaudē. Ciets ūdens satur daudz kalcija un magnija jonu, kas ar augstāko taukskābju sāļiem veido ūdenī nešķīstošus sāļus:

Ca2+ + 2 C17H35COONa → (C17H35COO)2Ca↓ + 2 Na+

Ziepju mazgājošā iedarbība cietā ūdenī var sākties tikai pēc tam, kad visi kalcija un magnija joni ir izgulsnēti.

Ziepes slikti mazgā arī skābā ūdenī. Tajā ir liela ūdeņraža jonu koncentrācija. Ūdeņraža joni reaģē ar ziepēm un veido ūdenī nešķīstošas taukskābes:

H+ + C17H35COONa → C17H35COOH↓ + Na+

Šo trūkumu nav sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Tie ir virsmaktīvas vielas, kas līdzīgi ziepēm savās formulvienībās satur hidrofobās un hidrofilās grupas. Virsmaktīvās vielas samazina šķidrumu virsmas spraigumu, kā arī virsmas spraigumu starp diviem dažādiem šķidrumiem.

Virsmaktīvās vielas vienkāršoti klasificē šādi:

Piemēram.

Anjonu virsmaktīvās vielas
Katjonu virsmaktīvās vielas
Nejonu virsmaktīvās vielas

Virsmaktīvās vielas ir tikai viena no sintētisko mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļām. Kopumā tie satur daudz un dažādus komponentus.