5.6. Atkritumu pārstrāde
Atkritumi ir cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā vai fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti.
Par atkritumiem var uzskatīt - jebkuru vielu vai priekšmetu, no kuras to īpašnieks atbrīvojas, vai no kura viņam ir jāatbrīvojas. Pēc atkritumu īpašībām tos var iedalīt:
Šāds iedalījums ir nepieciešams, lai reglamentētu atkritumu savākšanas, apglabāšanas vai pārstrādes prasības
Sadzīves atkritumi. Tie galvenokārt ir mājsaimniecības atkritumi, proti- virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni, lielgabarīta atkritumi (piem. mēbeles, liela izmēra elektriskās un elektroniskās iekārtas u.c.),
kā arī apkalpojošo iestāžu – veikalu, skolu, bērnu dārzu, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumu, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem atkritumu veidiem.
Šādus atkritumus šķiro, īpaši atdalot stiklu, papīru, plastmasu.
|
|
|
Paredzēts mest: avīžpapīru, kartonu, rakstāmpapīru, grāmatas, nešķirotu papīru.
Nav ieteicams mest- papīru un kartonu, kas ir slapjš, netīrs, satur metāla skavas un saspraudes.
|
Paredzēts mest:
plastmasas dzērienu pudeles, vēlams saplacinātas un bez korķiem, tīrus polietilēna maisiņus, plēves, kastes.
Nav paredzēts - eļļas pudelēm, jogurta, krējuma, margarīna trauciņiem, rotaļlietām, saimniecības precēm, sadzīves priekšmetiem.
|
Paredzēts mest:
logu stiklu, stikla burkas un pudeles.
Nav ieteicams mest spoguļstiklu.
Nav paredzēts mest autostiklu.
|
Tālāk sašķirotos atkritumus pārstrādā, piemēram :
Noskaties arī filmu
„PET mūžīgais cikls” www.Zalais.lv
Inertie atkritumi. Tie ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu daudzumu. Ar šiem atkritumiem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, jo tie neiedarbojas uz citām vielām un materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus ne cilvēka veselībai, ne dzīvei.
Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums.
Visas ķīmiskās vielas un to produktus var iedalīt pēc to bīstamības klases:
| Bīstamības klase
|
Sprādzien bīstamas
|
Toksiskas
|
Kodīgas
|
Spēcīgi oksidētāji
|
Viegli uzliesmojošas vielas
|
Kairinošas vielas
|
Kaitīgas videi
|
Apzīmējums
|
|
|
|
|
|
|
|
Bīstamo atkritumu veidi:
- smērvielas un eļļas, eļļu filtri,
- svina akumulatori,
- medikamenti,
- baterijas,
- naftas produkti un minerāleļļas,
- dzīvsudraba luminiscences un spuldzes,
- dzīvsudraba termometri,
- krāsu, laku, līmju atlikumi, koksnes aizsarglīdzekļi,
- organiskie šķīdinātāji,
- augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu atkritumi,
- mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu atlikumi (skābes, sārmi),
- bīstamo ķīmisko vielu iepakojums.
Bīstamos atkritumus nedrīkst izmest pie sadzīves atkritumiem. Tie ir jānodod speciālās, tiem paredzētās vietās.!
Ar bīstamo atkritumu savākšanu nodarbojas akciju sabiedrība BAO. Kompānija nodrošina
bīstamo atkritumu apsaimniekošanu: savāc, transportē un utilizē bīstamos atkritumus visā Latvijas teritorijā.
Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidi
- Sadedzināšana – atkritumu tilpums samazinās vairāk nekā par 80%, bet pelnu sastāvā var būt videi bīstamas vielas.
- Apglabāšana izgāztuvēs vai poligonos - aizņem lielas platības, iespējama gruntsūdeņu un atmosfēras piesārņošana, grūti atrast brīvas un piemērotas teritorijas poligonu izbūvei.
- Pārstrāde– no ekoloģijas viedokļa pareizākais, taču dārgākais un darbietilpīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
- Kompostēšana – kompostējot bioloģiski sadalošos atkritumus, uzlabojas izgāztuvju un poligonu sanitārais stāvoklis, rodas iespēja samazināt apglabājamo atkritumu masu par apmēram 30%
Piemēram.
Uzņēmumā Getliņi EKO nonāk visi Rīgā un arī Rīgas rajonā saražotie atkritumi |
 |
No šiem tiek veidotas speciālas enerģijas šūnas. Katrā šūnā apglabā 150 000 tonnu atkritumu.
Katra šūna tiek izklāta ar plēvi un pārklāta ar māla slāni |
 |
Šūnas veido tādēļ, lai nepiesārņotu:
1) gruntsūdeņus,
2) atmosfēru ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzi – metānu (CH4).
Metānu, kas izdalās atkritumiem pūstot, var izmantot gan elektroenerģijas, gan siltuma enerģijas ražošanai.
No vienas šādas atkritumu enerģijas šūnas var iegūt 5 000 000 m3 metāna. Sadedzinot šādu daudzumu metāna, gadā var iegūt 10 000 MW elektroenerģijas. Ar šādu enerģijas daudzumu var darbināt 10000 ledusskapjus visu gadu.