Stars un nogrieznis
Ieteikumi skolotājam

Mācot definēt, vajadzētu rosināt skolēnus veidot definīcijas dažādiem objektiem (piemēram, vasara, skolēns un tml.), jēdzieniem no citiem mācību priekšmetiem un jau zināmām ģeometriskām figūrām. Skolotājam ieteicams pārrunāt izveidotos apgalvojumus un mācīt saskatīt nepilnības un neprecizitātes. Svarīgi, lai skolēni saprastu, ka definīcijām ir jābūt precīzām, lai pēc tām definējamo objektu varētu atpazīt.
Šajā tematā skolēni definēs arī jēdzienu vienādas figūras. Ieteicams ļaut skolēniem praktiski darboties – zīmēt, mērīt (ar lineālu un ar cirkuli), savietot figūras. Skolotājam vajadzētu demonstrēt piemērus un skaidrot skolēniem, kā veidot uzskatāmus zīmējumus un aprakstīt situāciju, izmantojot simbolus. Pēc tam rosināt skolēnus pašus pārliecināties, vai viņu zīmējumi ir saprotami un pārskatāmi. Mācot simbolisko pierakstu, būtu nepieciešams ar skolēniem pārrunāt dažādu pierakstu priekšrocības un trūkumus. Ieteicams lietot sekojošus apzīmējumus: (AB) – taisne AB; [AB) – stars AB (stara sākumpunkts ir A); [AB] – nogrieznis AB. Šie apzīmējumi turpmākajā matemātikas kursā atvieglos izpratni par skaitļu intervālu apzīmējumiem. Šajā tematā vajadzētu arī veidot izpratni par uzdevuma risinājuma pierakstu. Skolēniem jāsaprot, ka uzdevuma risinājums jāpieraksta tā, lai to saprastu ne tikai pats skolēns, bet arī klasesbiedri un skolotājs. Vienkāršākajiem uzdevumiem nav jāprasa pilns pieraksts un noformējums (pilns vārdisks pamatojums), lai izvairītos no lieka formālisma un situācijas, kad risinājuma pieraksta veidošana prasa vairāk laika nekā uzdevuma risinājums.
Šajos gadījumos varētu izlīdzēties ar uzdevuma risinājuma pamatojuma mutisku izklāstu. Būtiski mācīt skolēnus izšķirt situācijas, kad jāzīmē precīzs zīmējums un jālieto nepieciešamie instrumenti (lineāls, cirkulis), no gadījumiem, kad nepieciešams tikai shematisks zīmējums. Šim nolūkam ieteicams pārrunāt uzdevuma nosacījumus (prasīts uzzīmēt pēc noteiktiem izmēriem, izmērīt, vai aprēķināt) un mērķi, kādam zīmējums nepieciešams – uzskatāmībai vai, lai veiktu mērījumus. Mācot veidot pamatojumus, ieteicams akcentēt intuitīvi patiesu spriedumu: Ja pie vienādiem lielumiem pieskaita vienu un to pašu lielumu, tad iegūst vienādus lielumus.