Ko skolēni apgūs šajā tematā?

Skolēni apgūs jaunus leņķu veidus – izstieptu, pilnu un atvērtu leņķi. Iepazīsies ar leņķa definīciju, iemācīsies nosaukt un parādīt zīmējumā leņķa virsotni un malas, parādīt leņķi zīmējumā un pierakstīt to ar simboliem.

Novelkot leņķī no tā virsotnes vairākus starus, skolēni mācīsies saskatīt leņķa lieluma īpašības, apgūs jēdzienu – leņķa bisektrise. Leņķu lielumu īpašības un bisektrises definīciju izmantos uzdevumu risināšanā. Temata ietvaros skolēni iepazīsies ar jaunu apgalvojumu veidu – teorēmām. Mācīsies saskatīt atšķirības starp definīcijām un teorēmām, kā arī teorēmu formulējumos atpazīt nosacījumu un secinājumu.

Aplūkojot divas krustiskas taisnes, skolēni iepazīs jaunus jēdzienus – krustleņķi un blakusleņķi. Mācīsies tos parādīt zīmējumā un aprēķināt to lielumu.

Ģeometrijā bieži tiek analizēta situācija, kad divas taisnes krusto trešā taisne. Tāpēc rodas jautājums – kādi leņķi rodas, krustojoties divām taisnēm ar trešo taisni? Skolēni iepazīsies ar kāpšļu leņķiem, iekšējiem šķērsleņķiem, iekšējiem vienpusleņķiem, iemācīsies tos parādīt zīmējumā. Uzdevumu risināšanā skolēni izmantos leņķu īpašības, kuri rodas, ja divas paralēlas taisnes krusto trešā taisne. Paralēlu taišņu pazīmes šajā tematā netiek aplūkotas (šis jautājums tiks aplūkots 8. klases tematā „Paralelograms”), jo skolēniem vienlaikus ir grūti apgūt matemātisko saturu un ar izpratni lietot jēdzienus īpašība, pazīme.

Pilnveidosies matemātikas valodas lietojums.

Skolēni iemācīsies caur doto punktu novilkt dotajai taisnei paralēlu taisni, konstruēt perpendikulu no punkta pret taisni.