2.2. Augu audi
Nodrošina augšanu un diferencējas par citiem audiem. Šūnā ir salīdzinoši liels kodols un plāns šūnapvalks.
Galotnes meristēma – nodrošina stumbra un saknes augšanu garumā. Atrodas stumbra galotnes pumpuros un saknes augšanas konusā.
Iestarpinātā meristēma – nodrošina graudzāļu augšanu garumā. Atrodas stiebru mezglos.
Sānu meristēmas – kambijs un korķa kambijs nodrošina stumbra un saknes augšanu resnumā. Kambija šūnām daloties, uz ārpusi veidojas lūksne, bet uz iekšpusi – koksne. Korķa kambija šūnām daloties, veidojas sekundārie segaudi – periderma.
Pasargā no ārvides nelavēlīgās iedarbības un nodrošina saistību ar ārvidi.
Epiderma – vienā slānī sakārtotas šūnas, kas sedz lapas un lakstainus stumbrus no ārpuses. Tajā ir atvārstnītes, caur kurām notiek gāzu maiņa un transpirācija – H2O iztvaikošana.
Periderma – veidojas no korķa kambija. Līdz noteiktam vecumam sedz daudzgadīgu augu stumbru un sakni. Uz ārpusi vērstās šūnas ir nedzīvas. Kokiem korķa peridermā veidojas lenticeles, kas nodrošina gāzu maiņu.
Kreve – veidojas koka stumbram no atmirušajām peridermas šūnām.
Padara augus izturīgākus.
Sklerenhīmas šķiedras – var pastāvēt kā atsevišķas šūnu grupas vai arī veido lūksnes un koksnes šķiedras. Piešķir augam izturību. Sastāv galvenokārt no nedzīvām šūnām ar biezu, celulozi un lignīnu saturošu (pārkoksnētu) šūnapvalku.
Kolenhīma – veido dzīvas šūnas, kas piešķir mehānisku izturību nenobriedušiem audiem augošos organismos.
Akmensšūnas jeb sklereīdas – nodrošina augu lokālo izturību, daudz sastopamas sēklapvalkos un augļapvalkos. Sastāv no šūnām ar biezu, pārkoksnētu šūnapvalku.
Veido auga pamatmasu.
Asimilējošā parenhīma – nodrošina fotosintēzi. Tā sastāv no zedeņu un čauganās parenhīmas. Atrodas lapā un jaunos stumbros, satur hloroplastus.
Uzkrājējparenhīma – uzkrāj rezerves vielas un ūdeni.
Vēdinātājaudi jeb aerenhīma – satur lielas šūnstarpu telpas un gaisa ejas, mazina auga blīvumu. Attīstīta ūdensaugiem un purva augiem.
Nodrošina vielu plūsmu augos.
Trahejas – koksnes vadaudi, kas augos transportē sāļus un H2O galvenokārt no saknēm uz lapām, nodrošina mehānisko izturību, jo ir biezi šūnapvalki. Tās ir caurulītes (šūnu atlieku kopums), kas sastāv no nedzīvām lineārā rindā izvietotām šūnām – traheju posmiem ar pārkoksnētu celulozes apvalku.
Traheīdas – koksnes vadaudi – nedzīvas, garas, smailas šūnas ar pārkoksnētu, dažāda veida porainu šūnapvalku. Auga koksnē vada ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas galvenokārt vertikāli uz augšu.
Sietstobri – lūksnes vadaudi, kas transportē organiskās vielas. Tie sastāv no dzīvām, garām šūnām bez kodola, kuru šķērssienās ir caurumiņi - sietplātnes.
Pavadītājšūnas – atrodas pa vienai vai divām blakus katram sietstobram. No tām organiskās vielas tiek „pārkrautas” uz sietstobriem. To nav kailsēkļiem, viendīgļlapjiem u. c.