Atbildi uz jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi! Katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde!

Sākt pildīt testu

1. Ko pēta ģenētika?

 

 

 

 

Pamatojums:


Tālāk

2. Kā sauc ģenētikas pamatlikumu atklājēju?

 

 

 

 

Pamatojums:


Tālāk

3. Kāda veida krustošana parādīta shēmā?

P AA X aa
   

 .

 

 

 

Pamatojums: Āboli atšķiras pēc vienas pazīmes – augļu krāsas, tāpēc tā ir monohibrīdiskā krustošana.


Tālāk

4. Kāds būs F1 paaudzes hibrīdu genotips?

P AA X aa
   

 

 

 

 

Pamatojums: No mātesauga manto alēli A, bet no tēvauga – a, tāpēc genotips ir Aa.


Tālāk

5. Kāds būs F1 paaudzes hibrīdu fenotips?

P AA X aa
   

 

 

 

 

Pamatojums: Aa nosaka apaļus augļus, jo apaļas formas gēna alēle ir dominējošā. Krāsa šajā gadījumā visiem augļiem var būt tikai dzeltena.


Tālāk

6. Kurš likums ir spēkā šajā krustošanas piemērā?

P AA X aa
   

 

 

 

 

Pamatojums:


Tālāk

7. Kāda veida krustošana parādīta shēmā?

P AABB X aabb
   
F1 AaBb  
   

 

 

 

 

Pamatojums: Āboli atšķiras ar divām pazīmēm – krāsu un formu, tāpēc tā ir dihibrīdiskā krustošana.


Tālāk

8. Cik fenotipiski atšķirīgus ābolu veidus iegūs, krustojot pirmās paaudzes hibrīdus?

P AABB X aabb
   
F1 AaBb  
   

 

 

 

 

Pamatojums: Uzzīmējot Penneta režģi un tajā ierakstot visas gametas, iegūst četrus dažādus fenotipus attiecībā 9:3:3:1.


Tālāk

9. Kādus ābolus iegūs, sakrustojot ābeles ar šādiem genotipiem: Aabb x AaBB?

P AABB X aabb
   
F1 AaBb  
   

 .

 

 

 

Pamatojums: Tā kā otrajam ābolam ir abas dominantās dzeltenās krāsas alēles B, hibrīdiem var būt tikai dzelteni augļi. Savukārt abi vecāki ir heterozigoti pēc formu nosakošās alēles, tāpēc hibrīdiem var būt gan apaļa (Aa), gan garena (aa) forma.


Tālāk

10. Ko apzīmē ar A?

P AABB X aabb
   
F1 AaBb  
     

 

 

 

 

Pamatojums:


Tālāk

11. Kas ir analizējošā krustošana?

 

 

 

 

Pamatojums: Analizējošā krustošana ir krustošana ar recesīvu homozigotu īpatni, lai pārliecinātos, vai pētāmais indivīds ir homozigots vai heterozigots.


Tālāk

12. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela.
Kāda ir varbūtība, ka šajā ģimenē piedzims ar hemofīliju slims dēls?

 

 

 

 

Pamatojums: Dēls X hromosomu manto tikai no mātes, tādēl saslimšanas iespēja ir 0%.


Tālāk

13. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela.
Kāda ir varbūtība, ka šo vecāku mazdēlam būs hemofīlija?

 

 

 

 

Pamatojums: Mazdēlam saslimšanas iespēja ar hemofīliju ir 50 %, jo no meitas (savas mātes) viņš var mantot gan X hromosomu ar dominanto normālas asiņu sarecēšanas alēli, gan X hromosomu ar recesīvo hemofīlijas alēli.


Tālāk

14. Hemofīlija ir iedzimta ar dzimumu saistīta pazīme, kuru nosaka recesīva asins nesarecēšanas gēna alēle X hromosomā. Tēvam ir hemofīlija, bet māte ir vesela.
Kādā gadījumā pastāv teorētiska iespēja, ka šajā ģimenē piedzims ar hemofīliju slima mazmeita?

 

 

 

 

Pamatojums:


Tālāk

15. Ķirbji ar genotipu AA BB; Aa BB; Aa Bb; Aa Bb ir dzeltenā krāsā, bet ar genotipu aa BB; aa Bb; AAbb; Aabb – baltā krāsā. Kurš apgalvojums ir pareizs? (skat. shēmu par gēnu mijiedarbību)

 

 

 

 

Pamatojums: Tā ir dominantā epistāze, jo viena gēna dominatā alēle nomāc otra gēnu pāra izpausmi neatkarīgi no tā vai tā ir homozigota vai heterozigota.


Tālāk

16. Vīrietim ar 44 autosomām un XXY dzimumhromosomām ir Klainfeltera sindroms. Kā sauc šādu mutāciju?

 

 

 

 

Pamatojums: Tā ir genoma mutācija, jo ir mainīts hromosomu skaits genomā.


Tālāk

17. Ko nav iespējams aprēķināt pēc Hārdija – Veinberga atklātā populāciju ģenētikas likuma, ja pārējie nepieciešamie lielumi ir zināmi?

 

 

 

 

Pamatojums: Mutāciju gadījumā Hārdija – Veinberga likums nav spēkā.


Rezultāts
Pareizi atbildēts uz  jautājumiem.