6.5. Ar dzimumu saistītā iedzimtība

Ģenētiski sieviete atšķiras no vīrieša ar 23. hromosomu pāri – ar dzimumhromosomām. Pārējās hromosomas (autosomas) abiem dzimumiem ir vienādas. Sievietei 23. pārī ir divas X hromosomas, bet vīrietim – X un Y hromosoma. X hromosomā esošie gēni atbild ne tikai par dzimumpazīmēm, bet arī par dažām citām organisma pazīmēm, piemēram, krāsu redzi, matu daudzumu uz galvas, asins sarecēšanu. Tā kā vīrietim ir tikai viena X hromosoma, ja tajā ir kāda recesīva gēna alēle, kas nosaka, piemēram, daltonismu, šī pazīme izpaužas fenotipiski un vīrietis nespēj atšķirt sarkanās un zaļās krāsas toņus. Savukārt, ja sievietei vienā no X hromosomām ir daltonisma gēna alēle, tad otrā X hromosomā esošā dominantā normālas krāsu redzes alēle neļauj tai izpausties un sieviete krāsas atšķir normāli.

No krustošanas shēmas var secināt, ka tēvs nevar daltonismu vai kādu citu ar X hromosomu saistītu recesīvu pazīmi nodot savam dēlam, jo X hromosomu no viņa manto tikai meita. Ja meitai vienā no X hromosomām ir daltonisma alēle, lai gan viņai redze ir normāla, tomēr viņa ir pazīmes nesēja. Pastāv iespēja, ka vēlāk viņa daltonisma gēna alēli nodos savam dēlam, kurš būs daltoniķis.

Ciltskoki
Lai vieglāk varētu izsekot kādas pazīmes izplatībai noteiktā dzimtā, veido ciltskokus vairākās paaudzēs.

No dotā ciltskoka var secināt, ka vasarraibumi ir dominanta pazīme, tā nav saistīta ar dzimumu, ir autosomāla. Bez tam, tēvs Jānis ir heterozigots pēc šīs pazīmes, gēna alēles (Aa), jo ģimenē ir piedzimusi meita Marta bez vasarraibumiem (aa). Arī dēls Māris un meita Ieva ir heterozigoti, bet māte Aina – recesīva homozigota (aa). Ciltskoku pētīšana palīdz izvērtēt risku, kāds pastāv bērnam saslimt ar iedzimtu slimību, ja šī slimība dzimtā ir iepriekš konstatēta.