4. uzdevums
Izlasi tekstu un atbildi uz jautājumiem!
Amerikāņu zinātniekiem izdevies ģenētiski modificēt kokvilnu, panākot, ka šā auga sēklās vairs neuzkrājas indīgais pesticīds gossipols, bet sastopams tikai lapās
un kātos. Sākotnēji līdzīgos eksperimentos, pesticīds iznīcināja visu augu. To izdevies panākt, izmainot ribonukleīnskābes (RNS), kas zinātnieku aprindās ieguvusi nosaukumu „gēna apklusināšana”. Līdz ar to kokvilnas sēklas, kurās ir ap 21% taukvielu un 23% olbaltumvielu, nākotnē varētu saberzt miltos un izmantot pārtikā, tādējādi risinot pārtikas trūkuma problēmas pasaulē. (Neatkarīgās rīta avīzes pielikums „Mēs”, Nr.46, 16.lpp.)
1. Kāpēc kokvilnas sēklas agrāk nedrīkstēja izmantot pārtikā?
2. Kuras zinātnes nopelns ir tas, ka indīgais toksīns neuzkrājas sēklās?
3. Kādam nolūkam nākotnē varētu izmantot kokvilnas sēklas?
4. Kādu problēmu tas atrisinātu pasaules mērogā?
5. Vai līdz šim tika izmantotas kokvilnas sēklas cilvēku vai mājdzīvnieku pārtikā?
Atbildi pamatojiet!
6. Kas nepieciešams, lai nākotnē sāktos komerciāla jaunās kokvilnas sēklu izmantošana?
Atbilde
Solis 1.
Tās saturēja indīgu pesticīdu gossipolu, kas atbaidīja kaitēkļus.
Tālāk
Solis 2.
Molekulārā bioloģija.
Tālāk
Solis 3.
Pārtikas rūpniecībā – maizes cepšanā.
Tālāk
Solis 4.
Pārtikas trūkumu ( visā pasaulē gadā iegūst 44 miljonus tonnu sēklu, ja tās pārstrādātu pārtikā, ar to pietiktu, lai ik gadus pabarotu 500 miljonus cilvēku).
Tālāk
Solis 5.
Nē, jo tajās uzkrājas indīgais pesticīds.
Tālāk
Solis 6.
Ir nepieciešami papildus pētījumi, lai noskaidrotu, vai indīgais pesticīds tiešām neuzkrājas sēklās, daudzu zinātnieku sadarbība, RNS izpēte u. c.