Atbildi uz jautājumiem, izvēloties pareizo atbildi! Katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde!
Sākt pildīt testu
1. Sūnu ciema statistikas pārvalde veica pētījumu. Iedzīvotājiem tika uzdots jautājums, vai viņi piekrīt tam, ka kafejnīcās un restorānos rēķini jāmaksā vīrietim, un trīs iespējamās atbildes: piekrītu, nepiekrītu un nav viedokļa. 25 % Sūnu ciema iedzīvotāju nepiekrita apgalvojumam, bet 1 % iedzīvotāju izvēlējās atbildi – nav viedokļa. Nosaki to Sūnu ciema iedzīvotāju relatīvo biežumu, kuri piekrita šim apgalvojumam!
Lai noteiktu relatīvo biežumu (izteiktu procentos) tam Latvijas iedzīvotāju skaitam, kuri piekrīt apgalvojumam, ka kafejnīcās un restorānos rēķini jāmaksā vīrietim, no 100% jāatņem 25% (nepiekrita) un 1% (nedeva atbildi), tātad
100 % - 25 % -1 % = 74 % .
Tālāk
5. Pētot kādas skolas skolēnu sekmes, tika noteikts, ka moda ir 4 balles un arī 6 balles. Tas nozīmē, ka:
Moda ir datu vērtība ar vislielāko biežumu (modas var būt vairākas) un, ja moda ir 4 balles un arī 6 balles, tad visvairāk un vienādi daudz skolā ir skolēnu, kas saņem 4 balles un skolēnu, kas saņem 6 balles.
Tālāk
9. Klases 12 skolēnu masas kilogramos ir: 63, 76, 99, 65, 63, 51, 52, 95, 63, 71, 65, 83. Nosaki šo datu modu!
Lai noteiktu sadalījuma modu, atrod masu (kg) ar vislielāko biežumu. Var ievērot, ka masa (kg) 63 ir trīs reizes, masas (kg) 76; 99; 51; 52; 95; 71; 83 – vienu reizi, bet masa (kg) 65 ir divas reizes, tātad sadalījuma moda ir 63 kilogrami.
Tālāk
10. Bērni sāk staigāt atšķirīgā vecumā. Tabulā ir ierakstīts deviņu bērnu vecums (mēnešos), kad viņi sāka staigāt. Nosaki vecumu (mēnešos), kas atbilst mediānai!
14,3 |
11,6 |
12,2 |
14,0 |
20,4 |
13,4 |
12,9 |
11,7 |
13,1 |
Lai noteiktu mediānu, dotos datus sakārto augošā secībā:
11,6 |
11,7 |
12,2 |
12,9 |
13,1 |
13,4 |
14,0 |
14,3 |
20,4 |
Tā kā kopā ir 9 vērtības, tad vidējā, piektā vērtība ir 13,1 un vecums, kas atbilst mediānai ir 13,1 mēnesis.
Tālāk
11. Ar 1, 2 un 3 apzīmēti trīs dažādi eksperimenti. Katrā eksperimentā tika novērota kāda mainīgā x, y vai z izmaiņa atkarībā no laika t. Nosaki, kurā diagrammā starp pētāmo mainīgo un laiku t ir negatīva korelācija?
No trīs diagrammām, var ievērot, ka tikai trešajā diagrammā visi punkti ir izvietoti blīvāk - „pietiekoši” tuvu taisnei jeb dati uzrāda spēcīgu tendenci – palielinoties laikam mainīgā z vērtības samazinās, tātad diagrammā (3) starp pētāmo mainīgo z un laiku t ir stingra korelācija. Diagrammā (2) punkti ir retāki, vairāk izkaisīti un dati neuzrāda spēcīgu tendenci, bet diagrammā (1) punkti ir vairāk izkaisīti, kas norāda uz to, ka šajā situācijā nav korelācijas, vai tā ir ļoti vāja.
Tālāk
14. Kurš no vidējiem lielumiem (vidējā vērtība, mediāna, moda) vislabāk raksturo doto datu kopu:
8; 8,1; 8,7; 9; 9,3; 9,7; 9,9; 10,1;
10,2; 146?
Vidējā vērtība ir 22,9, jo .
Mediāna ir 9,5, jo vidējais aritmētiskais starp 5. un 6. no deviņiem sakārtotajiem skaitļiem ir .
Tā kā katra vērtība ir tieši vienu reizi, tad šajā datu kopā nav modas.
Var ievērot, ka no 10 datu vērtībām: 8; 8,1; 8,9; 9; 9,3; 9,7; 9,9; 10,1; 10,2; 146, deviņas ir starp 8 un 10,2, bet viena vērtība: 146 – būtiski atšķiras. Šādos gadījumos doto datu kopu vislabāk raksturo mediāna – 9,5, kuru varēja arī neaprēķināt.
Tālāk
19. Apkopojot datus par 100 glābēju peldēšanas sacensībām, tika secināts, ka vidējais laiks distancē bija 10 minūtes 30 sekundes, bet standartnovirze bija 15 sekundes. Cik glābēju vismaz veica šo distanci laika intervālā starp 10. minūti un 11. minūti?
Var ievērot, ka 10 min. = 10 min. 30 sek. – 2 · 15 sek., bet 11 min. = 10 min. 30 sek. + 2 · 15 sek., jeb 10 min. un 11 min. ir divu standartnoviržu attālumā no vidējās vērtības. Uzdevumā nav norādīts sadalījuma veids, tādēļ atbilstoši P.L.Čebiševa teorēmai var apgalvot, ka vismaz 75 % visu datu atrodas divu
standartnoviržu attālumā no vidējās vērtības, t.i., vismaz 75% no 100 = 75
glābēji veica noteikto distanci laika intervālā starp 10. min. un 11. min.
Tālāk
20. No liela briežu bara izvēlējās izlasi, kas satur 81 briedi. Apkopojot briežu masu, tika konstatēts, ka briežu vidējā masa ir 93,8 kg un standartnovirze - 6,8 kg. Nosaki aptuveno brieža vidējo masu visam briežu baram!
Viss briežu bars ir ģenerālkopa un par ģenerālkopas vidējo vērtību pieņem izlases vidējo vērtību, t.i., 93,8 kg.
Rezultāts
Pareizi atbildēts uz jautājumiem no 20.