4.4. Izlases jēdziens

Apakškopu, kas atbilst noteiktām īpašībām, var saukt par kopas elementu izlasi. 

Aplūko kursa dalībnieku kopu: Jānis, Pēteris, Anna, Ilze, Māris, Oskars, Andis, Inese, Maija, Zane. No šīs kopas elementiem pēc nepieciešamības var veidot dažādas apakškopas jeb izlases.

  • Visu sieviešu izlase {Anna, Ilze, Inese, Maija, Zane},
  • Trīs dalībnieku izlases {Jānis, Pēteris, Anna}, {Andis, Inese, Maija}, {Zane, Māris, Pēteris} ...
  • Divu sieviešu izlases {Inese, Maija}, {Ilze, Maija} ...
  • Izlases, kurās ir viens vīrietis un viena sieviete {Jānis, Maija}, {Pēteris, Zane} ...
Dažādi skaitļi, grafiki, saraksti un krāsojumi ir sakārtotu izlašu piemēri, jo, samainot vietām divus vienas izlases elementus – divus ciparus, divus ierakstus, divas krāsas, tiek iegūta cita izlase – cits skaitlis, cits grafiks, cits saraksts, cits krāsojums.
No klases skolēniem sacensībām ir izvēlēta piecu skolēnu komanda, kura ir klases skolēnu kopas apakškopa jeb neskārtota izlase. Ja sacensībās svarīgi zināt, kurš ir komandas kapteinis, tad nesakārtotā izlase veido piecas sakārtotas izlases.

Risinot uzdevumus, nākas noskaidrot, cik dažādas izlases, kam piemīt noteiktas īpašības, ir iespējams izveidot no dotās kopas elementiem.
Izlases var būt divējādas.