4.4. Nošķelts konuss
Rotācijas ķermeni, kuru iegūst taisnleņķa trapecei rotējot ap taisni, uz kuras atrodas tās īsākā sānu mala, sauc par nošķeltu konusu.
Rotācijas asi m sauc par konusa asi.
Rotējošo malu AB (garākā trapeces sānu mala) sauc par nošķelta konusa veiduli.
Rotācijas rezultātā izveidojušos riņķus sauc par nošķelta konusa pamatiem.
Perpendikulu, kurš novilkts no viena pamata kāda punkta perpendikulāri otra pamata plaknei, sauc par nošķelta konusa augstumu.
Nošķeltu konusu iegūst arī tad, ja konusu šķeļ ar plakni, kas paralēla konusa pamata plaknei. Tad viena daļa ir konuss, bet tā daļa, kas atrodas starp pamatu un tam paralēlo plakni, ir nošķelts konuss. Tāpēc ieteicams, zīmējot nošķeltu konusu, sākt ar konusa zīmējumu.
Nošķelta konusa šķēlumu ar plakni, kas iet caur konusa asi, sauc par aksiālšķēlumu. Nošķelta konusa aksiālšķēlums ir vienādsānu trapece, kuras pamati ir konusa pamatu diametri, bet sānu malas – konusa veidules.
Nošķelta konusa sānu virsmas (koniskās virsmas) laukumu
aprēķina, izmantojot formulu:
Ssānu nošķeltam konusam
= πl(r + R), kur l ir konusa veidule, bet r
un R pamatu rādiusi.
Nošķelta konusa pilnas virsmas laukumu aprēķina, izmantojot formulu:
Spilnai virsmai
= Ssānu virsmai
+ Spamatam1 +
Spamatam2 = πl(r
+ R) + π(r2
+ R2)
Nošķelta konusa tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:
Vnošķ. konusam
=
πH(
R2
+
r2 +
Rr)