Akadēmiskais centrs
Šodien atvadāmies no mūsu kolēģes Līgas Čakānes. Līgas gaišums un optimisms ilgajā cīņā ar smago slimību līdz pat pēdējam laikam sēja optimismu arī mums, ka viss taču būs labi. Līga bija viena no centra izveidotājām, viena no ”pamatakmeņiem” kopš DZM projektu laikiem vairāk nekā piecpadsmit gadus. Mums viņas vieta paliks tukša.
Līgas ieguldījums ir nenovērtējams ne vien matemātikas mācību līdzekļu izveidē, bet arī pētniecībā - formatīvās vērtēšanas ieviešanā, profesionālās pilnveides programmu izstrādē, dažādu instrumentu izveidē skolotājiem mācību stundu analīzē, iesaistoties visdažādākajos vietējos un starptautiskos projektos. Lai gan publikāciju un dažādu mācību līdzekļu saraksts, kurā kopā ar citiem kolēģiem var atrast Līgas uzvārdu, ir visai garš, vēl daudz vairāk ir to darbu, kur Līgas darbs ir bijis pamatā, kaut ārēji varbūt nemanāms. Līgai nevajadzēja būt priekšplānā, viņai bija svarīgi, lai dzīvo īsti darbi.
Līgas redzējums bija dziļš, vienmēr virzīts uz priekšu, tas balstījās pieredzē un neskaitāmos izlasītos metodiskās un pētnieciskās literatūras “kalnos”. Ja nezinājām atbildi, kā labāk rīkoties, tad droši to varēja jautāt Līgai. Radīt neskaitāmas idejas, paskatīties no cita skatu punkta, nebaidīties iet pret straumi, bija tas, ko varēja darīt kopā ar Līgu.
Līgai bija interesanti pārbaudīt radītās idejas, vadīt nodarbības, kuras tā īsti veidojās tikai to vadīšanas procesā. Pēdējos gados Līgas veidotie profesionālās pilnveides nodarbību “musturi” arī turpmāk dzīvos kolēģu vadītajās nodarbībās.
Skolēni, skolotāji, kolēģi, kas satikti neskaitāmās sarunās, konsultācijās un nodarbībās, būs pateicīgi Līgai par cilvēcību, par idejām, impulsiem, padomiem, kas noteikti turpinās dzīvot viņu dzīves ceļos.
Līgai bija iecere veidot matemātikas mācīšanas metodiku- to tagad nāksies darīt kolēģiem, taču Līgas idejas tajā noteikti būs klāt.
