Papildliteratūra skolēniem

Papildliteratūra skolēniem

Grāmatas izmantojamas pāru vai grupu darbam ķīmijas stundās dažādu tēmu apguvei, tāpēc tām jāglabājas ķīmijas kabinetā.

„Cita ķīmija”, autors B. Selindžers (Rīga, 2007, 6 grāmatas)

Grāmata satur plašu, gan skolotājiem, gan skolēniem noderīgu informāciju par daudzu ikdienas preču, produktu un ķīmijas saistību. Materiāls apkopots 16 tematos, grāmatā ir 9 pielikumi, vārdnīca un priekšmetu rādītājs. Aprakstītās jomas ir ķīmija virtuvē, buduārā, dārzā, veļas mazgātavā un peldbaseinos. Lasītājs var iegūt daudz informācijas par krāsām, līmēm, emaljām, baseiniem, mazgāšanas līdzekļiem. Atsevišķas nodaļas veltītas metāliem, pārtikas ķīmijai, šķiedrām un audumiem, plastmasām, stikla un virsmu ķīmijai. Grāmatā doti daudzi interesanti fakti. Grāmatu var izmantot ķīmijas, bioloģijas, fizikas un dabaszinību stundās, apgūstot dažādus tematus visā vidusskolas kursā.

„Minerāli un ieži. 1. daļa. Minerāli”, autors Valdis Segliņš („Raka”, 2007., 1 grāmata)

Grāmatas saturs sakārtots 4 nodaļās. Nodaļa „Zemes garoza un tās sastāvs” satur īsu informāciju par Zemes garozas sastāvu. Nodaļā „Minerāli” atspoguļots minerālu sastāvs un klasifikācija atbilstoši ķīmiskajam sastāvam, minerālu fizikālās īpašības, aprakstīti vēsturiski fakti par minerāliem, sniegta informācija par to ārējo formu un simetriju, minerālu kristāliskajām formām dabā. Informācija par minerālu veidošanos īsi sniegta nodaļā „Minerālu veidošanās”, bet plašu informāciju par 12 minerālu klasēm un apakšklasēm, minerālu ķīmisko sastāvu, raksturīgām īpašībām, minerālu izplatību, izmantošanas vai pārstrādes veidiem var iegūt nodaļā „Svarīgāko minerālu raksturojums”.

Grāmata sniedz daudz noderīgas papildinformācijas par vidusskolas kursā iekļauto ķīmisko elementu un to savienojumu atrašanās formām dabā, t.i., minerāliem. Grāmatu var izmantot ķīmijas, dabaszinību stundās, lai papildinātu stundu ar interesantiem faktiem. Grāmatu ieteicams izmantot ķīmijā 11. klasē, apgūstot tematus „Metālu vispārīgs raksturojums, iegūšana”, „Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības ”, „Nemetāli”; 12. klasē – „Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā”.

Klātpievienotais CD satur milzīgu skaitu (>800) labas kvalitātes dažādu minerālu krāsainus un melnbaltus attēlus. Darbam ar CD nepieciešams dators.

„Minerāli un ieži. 2. daļa. Ieži”, autors Valdis Segliņš („Raka”, 2007., 1 grāmata)

Grāmatas saturs sakārtots 5 nodaļās. Nodaļa „Iežu galvenās grupas un aplūkojamās pazīmes” ir vispārīga, nedaudz skar vēsturiskos aspektus, atklāj zinātņu nozaru petrogrāfijas un petroloģijas būtību. Nodaļā „Iežu dažādība un klasifikācija” ļoti konspektīvi aprakstīta iežu dažādība, to veidošanās apstākļus. Nodaļas „Magmatiskie ieži”, „Nogulumieži” un „Metamorfie ieži” veltītas attiecīgajai iežu grupai. Tajās sniegta sīka informācija par attiecīgo iežu veidošanos, dažādiem to klasifikācijas principiem un uzbūvi, aprakstītas makroskopiskās iežu noteikšanas metodes un doti plašāk izplatīto iežu izskata apraksti. Grāmatā atrodama papildinformācija par vidusskolas kursā iekļauto ķīmisko elementu un to savienojumu formām dabā, t.i. iežiem.

Grāmatu var izmantot ķīmijas un dabaszinību stundās, lai analizētu apkārtnē esošos vai no ceļojumiem atvestos iežus, kā arī strādājot ar kolekciju paraugiem. Grāmatu ieteicams izmantot ķīmijā 11. klasē, apgūstot tematus „Metālu vispārīgs raksturojums, iegūšana”, „Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības ”, „Nemetāli”; 12. klasē – „Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā”.

Klātpievienotais CD satur dažādu minerālu attēlus. Darbam ar CD nepieciešams dators.

„Zemes dzīļu resursi”, autors Valdis Segliņš („Raka”, 2007., 1 grāmata)

Grāmatas saturs sakārtots 9 nodaļās un veltīts Zemei un tās resursiem. Grāmatā dota informācija par Zemes dzīļu resursu klasifikāciju un novērtēšanu, Fosiliem enerģijas avotiem (enerģētiskajiem izrakteņiem), metālu rūdām, ķīmiskās rūpniecības izejvielām, citu rūpniecības nozaru minerālizejvielām, būvmateriālu dabiskajām izejvielām, pazemes ūdens resursiem, Zemes dzīļu resursu patēriņu un nākotnes prognozēm. Grāmata sniedz papildinformāciju par vidusskolas kursā aplūkoto ķīmisko elementu un to savienojumu formām dabā, to atklāšanas vēsturi, nosaukumu veidošanos, vispārīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, pārstrādi, izmantošanu. Materiāls izklāstīts saistošā veidā, nav piesātināts ar ķīmiskajām formulām, vidusskolas līmenim dota pietiekoši plaša informācija. Grāmatā atspoguļoti statistikas dati par dažādu elementu vai savienojumu iegūšanas apjomiem pasaulē ilgstošā laika periodā, par elementa (dažkārt arī izejvielu) cenām pasaules tirgū.

Ļoti vērtīgas ir norādes par izmantotajiem informācijas avotiem. Grāmata sniedz daudz interesantu papildinformāciju, kas ķīmijas stundas var padarīt daudzveidīgākas, parādot saistību ar ekonomikas un politikas problēmām. Iespējams izmantot dažādus statistiskos datus. Grāmatu ieteicams izmantot ķīmijā 11. klasē, apgūstot tematus „Metālu vispārīgs raksturojums, iegūšana”, „Metālu un to savienojumu ķīmiskās īpašības”, „Nemetāli”; 12. klasē – „Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā”. Grāmatu var izmantot arī dabaszinību stundās.

„Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība”, autori Pēteris Cimdiņš un Māris Kļaviņš („LU Akadēmiskais apgāds”, 2004., 1 grāmata)

Grāmatā aplūkoti galvenie jautājumi, kas saistās ar ūdeņu kvalitāti un ūdeņu aizsardzību – ūdens ķīmiskās īpašības, dabas ūdeņu sastāvs un to veidošanās procesi, apspoguļots, kā ūdeņus ietekmē dabiskie un antropogēnie faktori. Grāmatā atspoguļots Latvijas ūdeņu sastāvs un vides piesārņojuma ietekme uz to.

Grāmatu var izmantot dabaszinību un ķīmijas stundās, lai pētītu dabas ūdeņu sastāvu, 11. klasē apgūstot tematus „Nemetālisko elementu savienojumi” un „Neorganisko vielu daudzveidība un pārvērtības dabā”.

„Vides zinātne”, Māra Kļaviņa redakcijā („LU Akadēmiskais apgāds”, 2008., 1 grāmata)

Ievadā raksturots vides zinātnes priekšmets, tās izveidošanās saistībā ar cilvēka un vides mijiedarbību, saiknes ar citām zinātnes nozarēm.

Nodaļa „Vides sistēmas” satur daudz informācijas par atmosfēru, litosfēru, hidrosfēru un biosfēru. Apskatīti sēra, slāpekļa, oglekļa un fosfora riņķojums dabā, dabas un enerģētiskie resursi.

Nodaļā „Cilvēks un vides sistēmas” apskatītas tēmas par vides piesārņojumu un tā avotiem, sīkāk izdalot vēl atmosfēras un ūdens resursu piesārņojumu, cilvēka ietekmi uz litosfēru, daudz informācijas par pazemes ūdeņiem, to raksturojums, izmantošana, aizsardzība, problēmas. Atsevišķas apakšnodaļas veltītas ķīmiskā piesārņojuma ietekmei uz dzīvajiem organismiem.

Nodaļa „Globālās vides problēmas” satur plašu informāciju par Zemes ozona slāni un ar tā sabrukšanu saistītajām problēmām. Atsevišķa sadaļa veltīta pārtuksnesošanās un zemes degradācijas problēmām.

Nodaļa „Risinājumi vides aizsardzībā” aptver dabas aizsardzības problēmas pasaulē un Latvijā. Apakšnodaļas veltītas arī dzīvesveidam un videi, kā arī ilgtspējīgai attīstībai.