6.2. Ģenētikas pētīšanas metodes

Hibridoloģiskā metode jeb divu indivīdu krustošana un pēcnācēju pazīmju novērošana ir galvenā klasiskās ģenētikas pētīšanas metode.

Citoģenētiskā metode pēta iegūto hibrīdu šūnas.

Molekulārā metode pēta DNS.

Ontoģenētiskā metode noskaidro, kā izpaužas atsevišķu gēnu darbība organismu dzīves laikā. Ar šo metodi, piemēram, ir noskaidrots, ka cilvēkam daudzu iedzimtu slimību attīstība ir atkarīga no mantotajiem gēniem, dzīves vides un paša cilvēka dzīvesveida.

Ģenealoģiskā metode – pēta pazīmju pārmantošanu dzimtās no paaudzes paaudzē.

Ģenealoģija ir vēstures palīgnozare, kas pētī radurakstus (ciltskokus, cilts vēsturi), dzimtu, atsevišķu ģimeņu un personu izcelšanos un to radniecību.