2.1. Disperso sistēmu veidi
Dispersā sistēmā viena viela, ko sauc par disperso fāzi, ir sīku daļiņu veidā izkliedēta citā vielā, ko sauc par dispersijas vidi. Katra no šīm vielām var būt jebkurā agregātstāvoklī. Disperso sistēmu iedalījums pēc vides un fāzes agregātstāvokļa redzams 1. tabulā.
Disperso sistēmu iedalījums pēc vides un fāzes agregātstāvokļa.
|
1. tabula |
|
 |
Cieta |
Šķidra |
Gāzveida |
Cieta |
Sakausējumi |
(Pērle,
opāls) |
Cietas putas
|
Šķidra |
Suspensija, sols, gēls |
Emulsija |
Putas |
Gāzveida |
Aerosols (dūmi) |
Aerosols (migla,
smogs) |
Gāzu maisījums |
|
        |
Dispersās sistēmas var klasificēt arī pēc dispersās fāzes daļiņu lieluma.
Dispersās sistēmas iedalījums pēc dispersās fāzes sasmalcinājuma pakāpes
| Dispersās sistēmas nosaukums |
Aptuvens daļiņu lielums |
Sistēmas raksturojums |
| Rupjdispersās sistēmas |
≥ 100 nm |
Neviendabīga. Nav dzidra. Piemēram, suspensijas un emulsijas |
| Koloidālie šķīdumi |
100—1 nm |
Viendabīga, dzidra. Vērojams Tindala efekts |
| Īstie šķīdumi |
≤ 1 nm |
Viendabīga, dzidra. Tindala efekts nav novērojams |
Rupjdispersajās sistēmās daļiņas iespējams saskatīt ar aci vai gaismas mikroskopā.
Tindala efekts
Koloidālie šķīdumi, tāpat kā
īstie šķīdumi, ir dzidri, bet tā kā to daļiņas ir lielākas nekā īstajos šķīdumos, tās spēj izkliedēt gaismu. Šo spēju sauc par
Tindala efektu. Tindala efekts dod iespēju atšķirt koloidālos šķīdumus no īstajiem šķīdumiem.
