K
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Karboksilgrupa – grupa –COOH organiskajos savienojumos.
Karbonilgrupa – grupa vienojumos.
Karbonskābes – ogļūdeņražu atvasinājumi, kur ogļūdeņražu molekulās viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar karboksilgrupu.
Katalizators – viela, kas palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati reakcijas beigās paliek neizmainītā stāvoklī.
Katalīze – ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē.
Katjons – pozitīvi lādēts jons.
Kodolreakcija – process, kurā notiek atomu kodolu pārvēršanās.
Koloidālais šķīdums – dispersā sistēma, kurā dispersās fāzes daļiņas redzamas atstarotā gaismā. Aptuvenais dispersās fāzes daļiņu izmērs 100—1 nm.
Kolorimetrija – kvalitatīvās vai kvantitatīvās analīzes paņēmiens, kurā izmanto krāsainas vielas vai tās šķīduma spēju absorbēt noteikta garuma elektromagnētiskos viļņus.
Kompleksie savienojumi – ķīmiskie savienojumi, kuri veidojas neitrālām molekulām vai pretēji lādētiem joniem piesaistoties savienojuma centrālajam jonam ar kovalento saiti pēc donorakceptora mehānisma.
Kompozītmateriāli – konstrukciju materiāli, kas sastāv no dažāda veida sastāvdaļām. Komponentu īpašību daudzveidība nodrošina kompozītmateriālu izmantošanas iespēju daudzveidību.
Kosmētikas līdzekļi – cilvēka ķermeņa kopšanas līdzekļi.
Kovalentā saite – ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgs elektronu pāris. Kovalento saiti veido ķīmiskie elementi ar vienādu relatīvo elektronegativitāti (nepolārā kovalentā saite) vai nedaudz atšķirīgu relatīvo elektronegativitāti (ΔREN <2; polārā kovalentā saite).
Krekings – naftas ogļūdeņražu sašķelšana īsākas virknes ogļūdeņražos, lai palielinātu vieglo naftas frakciju (autodegvielas) iznākumu.
Kristālhidrāts – kristāliskas vielas, kas satur ķīmiski saistītas ūdens molekulas.
Kristāliska viela – cietviela, kurā atomi vai molekulas novietoti stingri noteiktā, regulārā kārtībā, veidojot kristālrežģi.
Kristalizācija – kristāliskas vielas veidošanās no vielas šķidrā vai gāzveida stāvoklī vai no vielas šķīduma.
Kristālrežģis – ģeometriski regulārs cietvielas daļiņu telpisks izvietojums. Ir atomu kristālrežģis, jonu kristālrežģis , metālu kristālrežģis un molekulu kristālrežģis.
Kvalitatīvā analīze – ķīmisko elementu, jonu vai funkcionālo grupu noteikšana pētāmajā paraugā.
Kvantitatīvā analīze – sastāvdaļu daudzuma vai to procentuālā satura noteikšana pētāmajā paraugā.