B

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Baktērijas

Baktērijas ir prokarioti – vienšūnas organismi, kam atšķirībā no eikariotiem nav kodola un ar membrānām norobežotu šūnas organoīdu.

Dažas baktērijas, piemēram, gumiņbaktērijas uz tauriņziežu dzimtas augu saknēm, spēj piesaistīt gaisa slāpekli un to uzkrāt saistītā veidā.

Parazītiskās baktērijas ir daudzu slimību, piemēram, pneimonijas, tuberkolozes, difterijas, dizentērijas, stingumkrampju, botulisma un lepras izraisītājas.

Baktērijas izmanto pārtikas produktu ražošanā (kefīrs, jogurts, siers, u. c.), rūpniecībā (dažādu ķīmisko vielu pārvēršanā), fermentu (enzīmu) ražošanā veļas pulveriem, vides attīrīšanā (ūdens attīrīšanas ierīcēs un naftas produktu noārdīšanā) u. c.

Baktēriju plazmīdas

Baktēriju plazmīdas - nelielas gredzenveida DNS molekulas, kuras var izdalīt no baktērijas šūnas. Gēnu inženierijā baktēriju plazmīdas visbiežāk izmanto par vektoriem (gēnu pārnesējiem).

Bezdzimumvairošanās

Bezdzimumvairošanās – vairošanās process, kurā piedalās tikai viens vecāku organisms, no kura somātiskās šūnas vai atsevišķām daļām veidojas viens vai vairāki jauni organismi ar līdzīgu vecākorganisma ģenētisko materiālu.

Biofizika

Biofizika ir nozare, kas pēta fizikālos procesus organismos.

Bioķīmija

Bioķīmija ir nozare, kas pēta organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus tajos.

Biotehnoloģija

Biotehnoloģija – nozare, kura nodarbojas ar cilvēkam vajadzīgu produktu, šūnu, audu un organismu iegūšanu.

Blastula

Blastula – dzīvnieku attīstības agrā stadija, ko veido doba, ar šķidrumu pildīta šūnu lode.

Bronhi

Bronhi – mugurkaulnieku trahejas sazarojumi, pa kuriem cirkulē gaiss.

Bronhiolas

Bronhiolas – sīkas caurules (to diametrs nepārsniedz 1 mm), kas aizvada gaisu no bronhiem uz alveolām jeb plaušu pūslīšiem.