S

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Saistaudi

Saistaudi – dzīvnieku audi, kas saista audus un orgānus, aizsargā tos un nodrošina vielmaiņu.

Sānu meristēma

Sānu meristēma – meristēma, kas cilindrveidīgi izvietojusies stumbros un saknēs. Kambijs un korķa kambijs nodrošina stumbra un saknes augšanu resnumā. Kambija šūnām daloties, uz ārpusi veidojas lūksne, bet uz iekšpusi – koksne.

Segaudi

Segaudi – augu audi, kas klāj visus auga orgānus no ārpuses, pasargā no ārvides nelabvēlīgās iedarbības un nodrošina saistību ar ārvidi.

Segepitēlijs

Segepitēlijs – aizsargā no ārvides kaitīgās iedarbības un nodrošina vielu selektīvu caurlaidību. Segepitēlijs ir vienkārtains (gļotāda, kapilāru un alveolu sieniņas), daudzkārtains (āda), ar skropstiņām (elpceļu un olvadu skropstiņepitēlijs).

Selekcija

Selekcija – zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā radīt jaunas un uzlabot esošās augu, dzīvnieku un mikroorganismu formas. Selekcijas darba rezultāts ir šķirne – īpatņu kopums, kuru mākslīgi radījis cilvēks un kurai piemīt tai raksturīgās iedzimstošās īpašības.

Sinapse

Sinapse - vieta, kurā impulsi pārslēdzas no viena neirona uz citu. Sinapsē impulsi plūst tikai vienā virzienā.

Sirds muskuļaudi

Sirds muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas saraujoties nodrošina sirdsdarbību. Sastāv no savstarpēji savienotām, šķērssvītrotām šķiedrām.

Sietstobri

Sietstobri – augu 150 - 300μm garas dzīvas šūnas, kas ir savienotas cita ar citu un transportē sulu ar barības vielām (organiskās vielas). Tie sastāv no dzīvām, garām šūnām bez kodola, kuru šķērssienās ir caurumiņi – sietplātnes.

Sklerenhīmas šķiedras

Sklerenhīmas šķiedras – augu audi, kas piešķir augam izturību. Sastāv galvenokārt no nedzīvām šūnām ar biezu, celulozi un lignīnu saturošu (pārkoksnētu) šūnapvalku.

Skrimšļaudi

Skrimšļaudi – dzīvnieku audi, kas aizsargā kaulu galus no bojāšanās, cīpslas un saites piestiprina muskuļus pie kauliem un saista tos savā starpā.

Spermatoģenēze

Spermatoģenēze - process, kurā zīdītājiem, ieskaitot cilvēku, veidojas gametas jeb dzimumšūnas. Spermatoģenēzes rezultātā no vienas diploīdas šūnas veidojas četri haploīdi spermatozoīdi.

Šķidrie saistaudi

Šķidrie saistaudi – asinis un limfa – dzīvnieku audi, kas veic vielu transportfunkciju, aizsargfunkciju un daudzas citas funkcijas. Tajos ir ļoti daudz šķidras šūnstarpu vielas.

Šķērssvītrotie muskuļaudi

Šķērssvītrotie muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas veido skeleta muskuļus, nodrošina ķermeņa pārvietošanos. Sastāv no garām šķērssvītrotām daudzkodolu šķiedrām, kuras spēj sarauties. Saraušanos nodrošina divas olbaltumvielas – aktīns un miozīns.

Šūnapvalks

Šūnapvalks – aizsargājoša struktūra plazmas membrānas ārpusē. Sastopama baktēriju, augu, sēņu un dažu vienšūnas dzīvnieku šūnās. Augu šūnu gadījumā to veido celulozes šķiedras, kas ievietotas olbaltumvielu un polisaharīdu matriksā. Primārais šūnapvalks ir plāns un elastīgs, bet sekundārais šūnapvalks ir biezāks un izturīgāks, un ir galvenā koksnes sastāvdaļa. Mehāniski balsta un aizsargā šūnu, nodrošina vielu apmaiņu starp šūnām.

Šūnas

Šūnas ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi. Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Jaunas šūnas veidojas daloties vecajām šūnām.