M

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Makroelementi

Makroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši lielā daudzumā. Makroelementu daudzums dzīvo organismu audos ir lielāks par 0.01 %. Makroelementi ir, piemēram, ogleklis, slāpeklis, skābeklis, fosfors, kalcijs.

Malpīgija vadi

Malpīgija vadi – kukaiņu izvadorgāni, ko veido aklas pavedienveida caurulītes zarnu kanāla vidusdaļā. Vielmaiņas galaprodukti no hemolimfas nokļūst Malpīgija vados, kas atiet no zarnu trakta, kur veidojas grūti šķīstoši urīnskābes kristāli un atbrīvojas ūdens, kas pēc tam uzsūcas Malpīgija vadu sienās un nonāk atpakaļ hemolimfā

Mehāniskie audi jeb balstaudi

Mehāniskie audi jeb balstaudi – augu audi, kas padara augus izturīgākus.

Mejoze

Mejoze – (reduktīvā dalīšanās) – šūnu kodolu divpakāpju dalīšanās, kuras rezultātā divreiz samazinās hromosomu skaits. Mejoze nodrošina nemainīgu hromosomu skaita saglabāšanu no paaudzes uz paaudzi.

Mejoze

Mejoze ir tāds kodola dalīšanās veids, kas hromosomu skaitu no diploidāla (2n) samazina uz haploidālu (n).

Metamorfoze

Metamorfoze – ķermeņa formas un lieluma maiņa attīstības laikā, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, piemēram, kukaiņiem

Mezoderma

Mezoderma – vidējais dzīvnieku embriju primāro audu slānis, no kura veidojas muskuļi, daļa iekšējo orgānu un saistaudu kārtas.

Mikroelementi

Mikroelementi – ķīmiskie elementi, kas dzīvo organismu normālai augšanai un attīstībai nepieciešami salīdzinoši niecīgā daudzumā. Mikroelementu daudzums dzīvo organismu audos ir ļoti mazs (mazāk par 0,01). Mikroelementi dzīvajos organismos veic galvenokārt katalītiska rakstura funkcijas. Mikroelementi ir, piemēram, varš, mangāns, kobalts, cinks, molibdēns, bors.

Miksotrofi

Miksotrofi – organismi, kas daļu organisko vielu uzņem gatavā veidā un daļu ražo paši no neorganiskajām vielām (piemēram, rasene, zaļā eiglēna, baltais āmulis).

Mitohondrijs

Mitohondrijs – ar divām membrānām klāts šūnas organoīds. Iekšējā membrāna. veido krokas – kristas. Iekšienē ir šķidra vide ar ribosomām, DNS, enzīmiem. Diametrs apmēram 1 µm. Skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATP sintēzei.

Mitoze

Mitoze – šūnas dalīšanās, kas nodrošina nemainīga hromosomu skaita saglabāšanos meitšūnās, jo katra hromosoma pirms dalīšanās dubultojas un dod izejmateriālu divām hromosomām. Mitozi nosacīti iedala 4 stadijās – profāze, metafāze, anafāze un telofāze.

mRNS

mRNS – ribonukleīnskābes molekula, mRNS molekulu sintezē transkripcijas gaitā un tā ir komplementāra vienai no DNS ķēdēm. Ribosomas pievienojas mRNS molekulām un atbilstoši ģenētiskajam kodam no aminoskābēm sintezē olbaltumvielu.

Muskuļaudi

Muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas spēj sarauties un nodrošina kustības.

Mutagēni

Mutagēni - viela vai faktors, kas rada izmaiņas organisma ģenētiskajā materiālā.
Mutagēni var būt radiācija (piemēram, radioaktīvie elementi un rengenstari), organiskās vielas (piemēram, noteikti pesticīdi un cigarešu dūmi).

Mutaģenēze

Mutaģenēze - iedzimstošu izmaiņu veidošana organisma ģenētiskajā materiālā.

Mutācija

Mutācija – DNS vai hromosomu pārmaiņas, kuru rezultātā organisms iegūst jaunas pazīmes.