N

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Naturāllogaritms

Ja bāze ir iracionāls skaitlis e, tad logaritmu pieņemts saukt par naturāllogaritmu un pierakstīt šādi: loge6 = ln6.

Neatkarīgi notikumi

Notikumu A sauc par neatkarīgu no notikuma B, ja notikuma A realizēšanās varbūtība nav atkarīga no tā, vai notikums B ir realizējies vai nav realizējies, t.i. ja P(A/B) = P(A), kurP(A)0 . Pretējā gadījumā notikumu A sauc par atkarīgu no B

Neiespējams notikums

Par neiespējamu notikumu sauc notikumu, kas nevar realizēties nevienā mēģinājumā.

Nemainīga virkne

Virkni, kuras vispārīgais loceklis (a_n) nav atkarīgs no n vērtības sauc par nemainīgu jeb konstantu virkni.
Piemēram, virkne 4; 4; 4; 4..., kuras visi elementi ir skaitlis 4, ir nemainīga virkne.

Nepāra funkcija

Funkciju f(x)sauc par nepāra funkciju, ja katram x no tās definīcijas apgabala ir spēkā vienādība f(−x)=− f(x). Nepāra funkcijas grafiks ir simetrisks attiecībā pret koordinātu sākumpunktu.

Nepārtraukti dati

Datus, kuru vērtība var būt jebkurš skaitlis no kāda intervāla sauc par nepārtrauktiem datiem.

Nesavienojami notikumi

Divus notikumus sauc par nesavienojamiem notikumiem, ja abi notikumi nevar realizēties (īstenoties) vienlaikus.

Nesavienojami notikumi

Ja notikumi A un B ir nesavienojami (nevar realizēties vienlaikus) tad notikuma AB varbūtība vienāda ar atsevišķo notikumu A un B varbūtību summu. P(AB)=P(A)+P(B)

Normālais sadalījums

Normālais sadalījums ir matemātisks jēdziens, kas raksturo nejaušībai pakļautu notikumu iestāšanās biežumu.

Nosacītā varbūtība

Notikuma A nosacīto varbūtību, ja B ir realizējies, apzīmē un sauc par notikuma A nosacīto varbūtību ar nosacījumu, ka B ir realizējies.

Nošķelts konuss

Rotācijas ķermeni, kuru iegūst taisnleņķa trapecei rotējot ap taisni, uz kuras atrodas tās īsākā sānu mala, sauc par nošķeltu konusu.

Nošķelta konusa augstums

Perpendikulu, kurš novilkts no viena pamata kāda punkta perpendikulāri otra pamata plaknei, sauc par nošķelta konusa augstumu

Nošķelta konusa aksiālšķēlums

Nošķelta konusa šķēlumu ar plakni, kas iet caur konusa asi, sauc par aksiālšķēlumu. Nošķelta konusa aksiālšķēlums ir vienādsānu trapece, kuras pamati ir konusa pamatu diametri, bet sānu malas – konusa veidules.

Nošķelta piramīda

Ja piramīdu šķeļ ar pamatam paralēlu plakni, tad piramīdas daļu starp pamatu un pamatam paralēlo plakni sauc par nošķeltu piramīdu. Nošķeltas piramīdas sānu skaldnes ir trapeces

Nošķeltas piramīdas augstums

Nošķeltas piramīdas augstums ir perpendikuls, kas vilkts no kāda viena piramīdas pamata punkta pret piramīdas otru pamatu.

Notikuma varbūtība

Par notikuma varbūtību sauc skaitli, kas raksturo šī notikuma realizēšanās iespēju.
Notikuma A varbūtību apzīmē ar P(A), turklāt 0 ≤ P(A) ≤ 1.

Notikumu starpība

Par notikumu A un B starpību sauc notikumu, kurš realizējas tikai tad, ja ir iestājies notikums A, bet nav iestājies notikums B. To apzīmē A\B.

Notikumu summa

Par divu notikumu A un B summu jeb apvienojumu sauc notikumu, kurš realizējas tad un tikai tad, ja iestājas vismaz viens no notikumiem A un B. To apzīmē: AB vai A+B.

Notikumu šķēlums

Par divu notikumu A un B šķēlumu jeb reizinājumu sauc notikumu, kurš realizējas tikai tad, ja realizējas gan notikums A, gan notikums B. To apzīmē: ar AB vai A·B.

Nulles vektors

Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar tā galapunktu, tad iegūst nulles vektoru, un to apzīmē ar .