P
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Pakāpes funkcija
Par pakāpes funkciju sauc funkciju, kas izsakāma ar formulu y = xa, kur a
R.
Pakāpju īpašības
Paralēlskaldnis
Par paralēlskaldni sauc prizmu, kuras visas skaldnes ir paralelogrami.
Pāra funkcija
Funkciju f(x) sauc par pāra funkciju, ja katram x no tās definīcijas apgabala ir spēkā vienādība f(x) = f(−x).
Pāra funkcijas grafiks ir simetrisks pret Oy asi.
Periodiska funkcija
Funkciju f(x) sauc par periodisku funkciju,
ja eksistē tāds skaitlis T 
0, T > 0, ka ar katru argumenta x vērtību ir spēkā vienādība f(x + T) = f(x). Pēc absolūtās vērtības mazāko no šiem skaitļiem T sauc par funkcijas periodu.
Permutācija
Par permutāciju sauc kopas visu elementu sakārtojumu jeb permutācija ir variācija no n elementiem pa n elementiem.
Perpendikuls pret plakni
Taisnes nogriezni, kas novilkts perpendikulāri no punkta līdz plaknei, sauc par
perpendikulu pret šo plakni.
Piramīda
Par piramīdu sauc daudzskaldni, kura viena skaldne ir n-stūris, bet pārējās skaldnes ir trijstūri ar kopīgu virsotni.
Piramīdas augstums
Piramīdas augstums
Piramīdas augstums ir perpendikuls, kas vilkts no piramīdas virsotnes pret pamata plakni.
Poligons
Poligons ir lauzta līnija, kas koordinātu plaknē savieno punktus, kuru abscisa ir pazīmes vērtība, bet ordināta šīs vērtības biežums.
Pretējais notikums
Par notikuma A pretējo notikumu sauc notikumu, kurš realizējas tikai tad, ja notikums A nerealizējas. To apzīmē ar 
.
Prizma
Par prizmu sauc daudzskaldni, kura divas skaldnes ir vienādi n-stūri, kas atrodas paralēlās plaknēs, bet pārējās n skaldnes ir paralelogrami.
Prizmas augstums
Prizmas augstums ir perpendikuls, kas novilkts no viena pamata kāda punkta pret otra pamata plakni.
Prizmas diagonālšķēlums
Šķēlumu, kas novilkts caur prizmas diagonāli un sānu šķautni, sauc par prizmas
diagonālšķēlumu.