G

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

Goldži komplekss

Goldži komplekss – plakanu cisternu un pūslīšu sistēma, kas uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas.


31. att. Goldži komplekss

Gastrula

Gastrula – dzīvnieku attīstības stadija, kuras laikā lodveida dīglis vismaz daļēji ieliecoties, veido dīgļlapas.


32. att. Gastrula.

Galotnes meristēma

Galotnes meristēma – augu audi, kas nodrošina stumbra un saknes augšanu garumā. Atrodas stumbra galotnes pumpuros un saknes augšanas konusā.



33. att. Galotnes meristēma.

Ģenealoģija

Ģenealoģija (grieķu: genealogia "raduraksti") ir vēstures palīgnozare, kas pētī radurakstus (ciltskokus, cilts vēsturi), dzimtu, atsevišķu ģimeņu un personu izcelšanos un to radniecību.

Genotipiskā mainība

Genotipiskā mainība – mainība, kas ir saistīta ar iedzimtības materiālu (hromosomām un gēniem).

Gēnu jeb punktveida mutācijas

Gēnu jeb punktveida mutācijas ir nukleotīdu izgriešana vai aizvietošana DNS molekulā. Izvaidojas RNS ar atšķirīgu nukleotīdu secību, izmainās viens kodons vai arī visi sekojošie kodoni. Rezultātā veidojas olbaltumviela ar nepareizu struktūru.

Genoms

Genoms ir organisma gēnu kopums, kas satur ģenētisko informāciju par organisma uzbūvi, dzīvības procesiem tajā un par organisma reakciju uz vidi.

Genoma mutācijas

Genoma mutācijas ir hromosomu skaita pārmaiņas meitšūnās.

Gludie muskuļaudi

Gludie muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas nodrošina gribai nepakļauto iekšējo orgānu saraušanos. Lēni kontrahējas un lēni piekūst. Sastāv no vārpstveidīgām šūnām ar vienu kodolu centrā.



34. att. Gludie muskuļaudi.


35. att. Gludie muskuļaudi.

Gameta

Gameta – specializēta haploidāla dzimumiski vairojošos organismu šūna. Izšķir sievišķās un vīrišķās gametas, kuras apaugļošanās procesā savienojas un izveido diploidālu zigotu.