S
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Šūnas
Šūnas ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi. Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Jaunas šūnas veidojas daloties vecajām šūnām.
Šūnapvalks
Šūnapvalks – aizsargājoša struktūra plazmas membrānas ārpusē. Sastopama baktēriju, augu, sēņu un dažu vienšūnas dzīvnieku šūnās. Augu šūnu gadījumā to veido celulozes šķiedras, kas ievietotas olbaltumvielu un polisaharīdu matriksā. Primārais šūnapvalks ir plāns un elastīgs, bet sekundārais šūnapvalks ir biezāks un izturīgāks, un ir galvenā koksnes sastāvdaļa. Mehāniski balsta un aizsargā šūnu, nodrošina vielu apmaiņu starp šūnām.
72. att. Šūnapvalks.Sānu meristēma
Sānu meristēma – meristēma, kas cilindrveidīgi izvietojusies stumbros un saknēs. Kambijs un korķa kambijs nodrošina stumbra un saknes augšanu resnumā. Kambija šūnām daloties, uz ārpusi veidojas lūksne, bet uz iekšpusi – koksne.
73. att. Sānu meristēma.
|
.jpg)
74. att. Sānu meristēma.
|
Segaudi
Segaudi – augu audi, kas klāj visus auga orgānus no ārpuses, pasargā no ārvides nelabvēlīgās iedarbības un nodrošina saistību ar ārvidi.
.jpg)
75. att. Segaudi.Sklerenhīmas šķiedras
Sklerenhīmas šķiedras – augu audi, kas piešķir augam izturību. Sastāv galvenokārt no nedzīvām šūnām ar biezu, celulozi un lignīnu saturošu (pārkoksnētu) šūnapvalku.
76. att. Sklerenhīmas šķiedras.
|
.jpg)
77. att. Sklerenhīmas šķiedras.
|
Sietstobri
Sietstobri – augu 150 - 300μm garas dzīvas šūnas, kas ir savienotas cita ar citu un transportē sulu ar barības vielām (organiskās vielas). Tie sastāv no dzīvām, garām šūnām bez kodola, kuru šķērssienās ir caurumiņi – sietplātnes.
78. att. Sietstobri.Segepitēlijs
Segepitēlijs – aizsargā no ārvides kaitīgās iedarbības un nodrošina vielu selektīvu caurlaidību. Segepitēlijs ir vienkārtains (gļotāda, kapilāru un alveolu sieniņas), daudzkārtains (āda), ar skropstiņām (elpceļu un olvadu skropstiņepitēlijs).
79. att. Segepitēlijs.
|
.jpg)
80. att. Segepitēlijs.
|
Šķērssvītrotie muskuļaudi
Šķērssvītrotie muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas veido skeleta muskuļus, nodrošina ķermeņa pārvietošanos. Sastāv no garām šķērssvītrotām daudzkodolu šķiedrām, kuras spēj sarauties. Saraušanos nodrošina divas olbaltumvielas – aktīns un miozīns.
81. att. Šķērssvītrotie muskuļaudi.Sirds muskuļaudi
Sirds muskuļaudi – dzīvnieku audi, kas saraujoties nodrošina sirdsdarbību. Sastāv no savstarpēji savienotām, šķērssvītrotām šķiedrām.
.jpg)
82. att. Sirds muskuļaudi.
|
83. att. Sirds muskuļaudi.
|
Saistaudi
Saistaudi – dzīvnieku audi, kas saista audus un orgānus, aizsargā tos un nodrošina vielmaiņu.
84. att. Saistaudi.
|
.jpg)
85. att. Saistaudi.
|
Šķidrie saistaudi
Šķidrie saistaudi – asinis un limfa – dzīvnieku audi, kas veic vielu transportfunkciju, aizsargfunkciju un daudzas citas funkcijas. Tajos ir ļoti daudz šķidras šūnstarpu vielas.
86. att. Asinis.
|
.jpg)
87. att. Šķidrie saistaudi.
|
Skrimšļaudi
Skrimšļaudi – dzīvnieku audi, kas aizsargā kaulu galus no bojāšanās, cīpslas un saites piestiprina muskuļus pie kauliem un saista tos savā starpā.
88. att. Skrimšļaudi.
|
89. att. Skrimšļaudi.
|
Spermatoģenēze
Spermatoģenēze - process, kurā zīdītājiem, ieskaitot cilvēku, veidojas gametas jeb dzimumšūnas. Spermatoģenēzes rezultātā no vienas diploīdas šūnas veidojas četri haploīdi spermatozoīdi.
90. att. Spermatoģenēze.