P
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
Polimērs
Polimērs – makromolekula, ko veido kovolenti saistīti monomēri, piemēram, olbaltumvielas veidotas no monomēriem, ko sauc par amninoskābēm.
Plejotropija
Plejotropija – stāvoklis, kad viens gēns ietekmē daudzas organisma pazīmes. Piemēram, sudrablapsām krāsu gēns ietekmē to dzīvotspēju.
Polimērija
Polimērija – daudzi gēni ietekmē vienu pazīmi, piemēram, cilvēka augumu, ādas krāsu.
Poliploīds
Poliploīds – organisms, kuram ir vairāk nekā 2 hromosomu komplekti.
Profāze
Profāze – mitozes vai mejozes fāze, kurā kondensējas hromosomas, izzūd kodoliņš un sāk dalīties kodola apvalka membrānas.
61. att. Profāze.
Polipeptīds
Polipeptīds ir proteīna molekula; polimērs, kas veidots no daudzām (virs 50) ar peptīdsaitēm savā starpā saistītām aminoskābēm.
Periderma
Periderma – augu sekundārie segaudi, kas auga sekundārās augšanas laikā nomaina primāros segaudus - epidermu. Sastāv no korķa (felēmas), korķa kambija (felogēna) un korķa mizas (felodermas).
62. att. Periderma.
Plazmatiskā membrāna
Plazmatiskā membrāna - dzīvas šūnas ārējā membrāna, kas norobežo šūnu no ārējās vides un nodrošina vielu selektīvu transportu. Augu šūnām plazmatiskā membrāna atrodas zem šūnapvalka.
63. att. Plazmatiskā membrāna.
Peroksisoma
Peroksisoma – ar membrānu norobežots šūnas organoīds, satur enzīmu katalāzi.
Pārstrādā lipīdus vai ogļhidrātus. Sadala ūdeņraža peroksīdu par ūdeni un skābekli.
64. att. Peroksisoma.
|
65. att. Peroksisoma.
|
Pamataudi jeb parenhīma
Pamataudi jeb parenhīma – augu audi, ko veido galvenokārt parenhīmas šūnas un, kas aizpilda telpu starp segaudiem, vadaudiem un citiem specializētiem audiem.
66. att. Pamataudi jeb parenhīma.
|
67. att. Pamataudi jeb parenhīma.
|
Pavadītājšūnas
Pavadītājšūnas – augu šūnas, kas atrodas pa vienai vai divām blakus katram sietstobram. No tām organiskās vielas tiek „pārkrautas” uz sietstobriem. To nav kailsēkļiem, viendīgļlapjiem u. c., piemēram, kartupeļiem.
68. att. Pavadītājšūnas.
Prokarioti
Prokarioti ir pārsvarā vienšūnas organismi, kam nav kodola un DNS nukleoīdu
vai plazmīdu veidā atrodas citoplazmā. Lielāka daļa prokariotu ir baktērijas, un šie divi nosacījumi parasti tiek aplūkoti kā sinonīmi.