D

A B C D E F G H I K N L M O P R S T V Z

Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi

Organisma uzbūve un orgānu sistēmas	Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi
Organisma uzbūve un orgānu sistēmas	Plakantārpi	Veltņtārpi	Posmtārpi

Raksturīgāskās tipa pazīmes	Ķermenis dorsoventrāli (muguras-vēdera virzienā) saplacināts	Gluds, neposmots cauruļveida ķermenis	Labi saskatāms posmojums
Skelets	Nav	Hidrostatiskais	Hidrostatiskais
Gremošanas sistēma	Primitīva – nav galazarnas un ānusa	Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri	Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri
Elpošanas sistēma	Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu	Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu	Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu; daudzsartārpiem ir primitīvas žaunas
Asinsrites sistēma	Nav	Nav	Slēgta
Izvadorgānu sistēma	Protonefrīdiji	Ādas dziedzeri	Nefrīdiji
Nervu sistēma	Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras	Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras	Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte
Vairošanās	Bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās; lielākoties hermofrodīti	Dzimumvairošanās; šķirtdzimumu dzīvnieki	Dzimumvairošanās; gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti
	Gliemji	Posmkāji	Hordaiņi

Raksturīgāskās tipa pazīmes	Trīsdaļīgs ķermenis – galva, viduklis, kāja; daļai ķermeni sedz kaļķa čaula	Posmots ķermenis; posmotas ekstremitātes; hitīna kutikula	Raksturīga ķermeni balstoša muguras stiegra, jeb horda, kuru mugurkaulniekiem attīstības gaitā aizstāj mugurkauls.
Skelets	Ārējais skelets – kaļķa čaula; atsevišķām sugām čaulas nav (hidrostatiskais)	Ārejais skelets – hitīna kutikula	Horda vai mugurkauls
Gremošanas sistēma	Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri	Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri	Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri
Elpošanas sistēma	Žaunas vai plaušas	Žaunas, trahejas vai vēdekļplaušas	Žaunas vai plaušas
Asinsrites sistēma	Vaļēja	Vaļēja	Slēgta
Izvadorgānu sistēma	Primitīvas nieres	Zaļie dziedzeri vai Malpīgija vadi	Nieres
Nervu sistēma	Ganglijveida – galvas gangliji un nervu stiegras	Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte	Cauruļveida nervu sistēma
Vairošanās	Dzimumvairošanās; gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti	Dzimumvairošanās; šķirtdzimumu dzīvnieki	Dzimumvairošanās; šķirtdzimumu dzīvnieki

Dzīvība ir viena no augstākajām matērijas kustības un organizācijas formām, kam piemīt vielu un enerģijas maiņa, kairināmība, spēja augt, vairoties un pielāgoties videi.

Destruktori. Tie ir organismi, kuri sadala mirušus organismus (piemēram, sliekas u.c.).

Dabas aizsardzība ir vides stāvokļa kontroles un nevēlamu izmaiņu pretpasākumu kopums.

Dabas rezervāti ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu , kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.

Dabas liegumi, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas, vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.

Dabas parki sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: -aizsargājamie koki; dendroloģiskie stādījumi; alejas; ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi.

Dzīvības radīšanas teorija. Dažādu reliģiju svētie raksti apgalvo, ka Dievs ir radījis pasauli un dzīvību. Armagas arhibīskaps Ušers saskaitīja Bībelē minēto Kristus priekšteču vecumu un konstatēja, ka cilvēks ir radīts 9 no rīta 4004. gada 23. oktobrī pirms Kristus dzimšanas.

Dzīvības bioķīmiskās izcelšanās teorija. Tas pamatā ir tēze, ka pie zināmiem apstākļiem, kādi eksistēja uz Zemes 3,7-4,5 miljardus gadu atpakaļ, organisko vielu molekulas varēja rasties no neorganiskām vielām. Vēlāk tās apvienojās daļiņas . Tad ap šīm daļiņām izveidojās membrānas, kuras iekšpusē bija citādāki apstākļi nekā ārpusē un pamazām tās sāka pavairoties pašas, pateicoties tādu organisku vielu izveidei kā nukleīnskābes. Enerģiju šis veidojums varēja iegūt noārdot iepriekš radušās organiskās vielas (heterotrofa barošanās anaerobos apstākļos, jo skābekļa Zemes atmosfērā nebija).

Deģenerācija - organismu uzbūves un funkcionāla vienkāršošanās. Visbiežāk tas saistīts ar pāreju uz parazītisku dzīves veidu. Parazītiskajiem tārpiem ir izzudušas daudzas orgānu sistēmas un vienlaicīgi attīstījusies vairošanās sistēma un pielāgojumi, kas nodrošina eksistenci atbilstošā dzīves vidē. organismu uzbūves un funkciju vienkāršošanās, piemēram, gremošanas sistēmas zudums lentenim.