D
A
B
C
D
E
F
G
H
I
K
N
L
M
O
P
R
S
T
V
Z
Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi
Organisma uzbūve un orgānu sistēmas |
Nozīmīgākie dzīvnieku valsts tipi |
Plakantārpi |
Veltņtārpi |
Posmtārpi |
|
|
|
|
Raksturīgāskās tipa pazīmes |
Ķermenis dorsoventrāli (muguras-vēdera virzienā) saplacināts |
Gluds, neposmots cauruļveida ķermenis |
Labi saskatāms posmojums |
Skelets |
Nav |
Hidrostatiskais |
Hidrostatiskais |
Gremošanas sistēma |
Primitīva – nav galazarnas un ānusa
|
Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri |
Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri |
Elpošanas sistēma |
Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu |
Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu |
Elpošanas sistēmas nav gāzu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur ķermeņa virsmu; daudzsartārpiem ir primitīvas žaunas |
Asinsrites sistēma |
Nav |
Nav |
Slēgta |
Izvadorgānu sistēma |
Protonefrīdiji |
Ādas dziedzeri |
Nefrīdiji |
Nervu sistēma |
Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras |
Ganglijveida – galvas gangliji un gareniskas nervu stiegras |
Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte |
Vairošanās |
Bezdzimumvairošanās un dzimumvairošanās;
lielākoties hermofrodīti |
Dzimumvairošanās;
šķirtdzimumu dzīvnieki |
Dzimumvairošanās;
gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti |
|
Gliemji |
Posmkāji |
Hordaiņi |
|
|
|
|
Raksturīgāskās tipa pazīmes |
Trīsdaļīgs ķermenis – galva, viduklis, kāja; daļai ķermeni sedz kaļķa čaula |
Posmots ķermenis; posmotas ekstremitātes; hitīna kutikula |
Raksturīga ķermeni balstoša muguras stiegra, jeb horda, kuru mugurkaulniekiem attīstības gaitā aizstāj mugurkauls. |
Skelets |
Ārējais skelets – kaļķa čaula; atsevišķām sugām čaulas nav (hidrostatiskais) |
Ārejais skelets – hitīna kutikula |
Horda vai mugurkauls |
Gremošanas sistēma |
Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri |
Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri |
Pilnīgi atīstītījies gremošanas trakts, kas sākas ar muti un beidzas anālo atveri |
Elpošanas sistēma |
Žaunas vai plaušas |
Žaunas, trahejas vai vēdekļplaušas |
Žaunas vai plaušas |
Asinsrites sistēma |
Vaļēja |
Vaļēja |
Slēgta |
Izvadorgānu sistēma |
Primitīvas nieres |
Zaļie dziedzeri vai Malpīgija vadi |
Nieres |
Nervu sistēma |
Ganglijveida – galvas gangliji un nervu stiegras |
Ganglijveida – galvas gangliji un vēdera nervu ķēdīte |
Cauruļveida nervu sistēma |
Vairošanās |
Dzimumvairošanās;
gan šķirtdzimumu dzīvnieki, gan hermafrodīti |
Dzimumvairošanās;
šķirtdzimumu dzīvnieki |
Dzimumvairošanās;
šķirtdzimumu dzīvnieki |
Dzīvība ir viena no augstākajām matērijas kustības un organizācijas formām, kam piemīt vielu un enerģijas maiņa, kairināmība, spēja augt, vairoties un pielāgoties videi.
Destruktori. Tie ir organismi, kuri sadala mirušus organismus (piemēram, sliekas u.c.).
Dabas aizsardzība ir vides stāvokļa kontroles un nevēlamu izmaiņu pretpasākumu kopums.
Dabas rezervāti ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu , kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.
Dabas liegumi, kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas, vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.
Dabas parki sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.
Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: -aizsargājamie koki; dendroloģiskie stādījumi; alejas; ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi.
Dzīvības radīšanas teorija. Dažādu reliģiju svētie raksti apgalvo, ka Dievs ir radījis pasauli un dzīvību. Armagas arhibīskaps Ušers saskaitīja Bībelē minēto Kristus priekšteču vecumu un konstatēja, ka cilvēks ir radīts 9 no rīta 4004. gada 23. oktobrī pirms Kristus dzimšanas.
Dzīvības bioķīmiskās izcelšanās teorija. Tas pamatā ir tēze, ka pie zināmiem apstākļiem, kādi eksistēja uz Zemes 3,7-4,5 miljardus gadu atpakaļ, organisko vielu molekulas varēja rasties no neorganiskām vielām. Vēlāk tās apvienojās daļiņas . Tad ap šīm daļiņām izveidojās membrānas, kuras iekšpusē bija citādāki apstākļi nekā ārpusē un pamazām tās sāka pavairoties pašas, pateicoties tādu organisku vielu izveidei kā nukleīnskābes. Enerģiju šis veidojums varēja iegūt noārdot iepriekš radušās organiskās vielas (heterotrofa barošanās anaerobos apstākļos, jo skābekļa Zemes atmosfērā nebija).
Deģenerācija - organismu uzbūves un funkcionāla vienkāršošanās. Visbiežāk tas saistīts ar pāreju uz parazītisku dzīves veidu. Parazītiskajiem tārpiem ir izzudušas daudzas orgānu sistēmas un vienlaicīgi attīstījusies vairošanās sistēma un pielāgojumi, kas nodrošina eksistenci atbilstošā dzīves vidē. organismu uzbūves un funkciju vienkāršošanās, piemēram, gremošanas sistēmas zudums lentenim.