A

A    B    C    D    E    F    G    H    I    K    N    L    M    O    P    R    S    T    V    Z   

Aļģes

ir augiem līdzīgi organismi, kuri sastāv no vienas šūnas vai audos nediferencētu šūnu grupas.    Tās iedala zaļaļģēs, brūnaļģēs, sārtaļģēs, kramaļģēs u.c. Vienšūnas zaļaļģes un eiglēnaļģes kalpo par barību protozojiem un filtrētājdzīvniekiem.

8. attēls. Vienšūnas aļģes hlorella.

9. attēls. Kolonijveida aļģe volvokss.

10. attēls. Pavedienveida aļģe spirogīra.

11. attēls. Baltijas jūrā sastopama brūnaļģe pūšļu fukuss satur brūnus pigmentus.

Augu valsts nodalījumi

Vairojas ar sporām

Vairojas ar sēklām

Augu valsts nodalījumi
Sūnas	Papardes	Kosas
Nav vadaudu	Augu nodalījumi, kuriem labi attīstīti vadaudi
Auga daļas – stumbrs un lapas Sakņu funkcijas veic rizoīdi Nav izveidojušies vadaudi Sporas veidojas vācelītēs stumbra galotnē Dzīves ciklā dominē dzimumpaaudze – gametofīts Mūžzaļi augi Iedala aknu sūnās, lapu sūnās un ragvācelītēs	Auga daļas – saknes, stumbrs un lapas Spēcīgi attīstīti sakneņi Sporas veidojas sporangiju kopās – sorās – lapu apakšpusē Dzīves ciklā dominē bezdzimumpaaudze – sporofīts Vasarzaļi augi	Auga daļas – saknes, stumbrs un lapas Posmaini stumbri, fotosintezējoši zari, sakneņi; divu veidu dzinumi: pavasara un vasaras Sporas veidojas pavasara dzinumiem sporangiju sastatos stumbra galotnē Dzīves ciklā dominē bezdzimumpaaudze – sporofīts Vairums vasarzaļi augi
Staipekņi	Kailsēkļi	Segsēkļi (ziedaugi)
Augu nodalījumi, kuriem labi attīstīti vadaudi
Auga daļas – saknes, stumbrs un lapas Stumbri ložņājoši Sporas veidojas sporangiju sastatos stumbra galotnē Dzīves ciklā dominē bezdzimumpaaudze – sporofīts Mūžzaļi augi	Tikai koki vai krūmi Divu veidu čiekuri: vīrišķie, kuros nobriest putekšņi ar spermijiem; sievišķie, kuros nobrist sēkailzmetņi ar olšūnu un attīstās sēklas   Apputeksnējas ar vēja palīdzību Dzīves ciklā dominē bezdzimumpaaudze – sporofīts Vairums mūžzaļi augi	Gan koki un krūmi, gan lakstaugi Ir ziedi, no kuriem attīstās augļi ar sēklām Galvenās zieda daļas: putekšņlapas, kurās nobriest putekšņi ar spermijiem; augļlapas, kurās nobriest sēklaizmetņi ar olšūnu; vainaglapas un kauslapas Dzīves ciklā dominē bezdzimumpaaudze – sporofīts Iedala 2 klasēs: viendīgļlapju un divdīgļlapju Vairums nav mūžzaļi

Augu fizioloģija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta augu organismu dzīvības procesu vispārējās likumsakarības un to izmaiņas atkarībā no vides apstākļiem, t.i., asimilācijas un disimilācijas procesus, kas nodrošina augu augšanu, attīstību un vairošanos - fotosintēzi, elpošanu, ūdens un minerālvielu uzņemšanu un to virzību, ziedēšanu un sēklražošanu, kā arī dažādu vielu biosintēzi un uzkrāšanos. Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

 

Abiotiskie faktori ir temperatūra, gaisma, mitrums, augsne, augsnes skābums (pH), sāļu daudzums, minerālvielu (barības vielu) daudzums, teritorija, vairošanās vietas, u. c.

Antropogēnie faktori ir cilvēka ietekmē izmainīti biotiskie un abiotiskie faktori (piemēram, izcirsti meži, lauksaimnieciski izmantoti biotopi, piesārņota vide, samazināts medījamo dzīvnieku un zivju skaits, u. c.).

Autotrofie organismi jeb producenti ir organismi, kuri no neorganiskām vielām ražo organiskās vielas.

Aizsargājamo ainavu apvidi ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide.

Atavismi ir tādu pazīmju parādīšanās, kas bija kādreiz raksturīgas mūsu senčiem, piemēram   aste, lieki krūšu zirnīši u.c.

Autotrofie organismi jeb producenti ir organismi, kuri no neorganiskām vielām ražo organiskās vielas.