B

A    B    C    D    E    F    G    H    I    K    N    L    M    O    P    R    S    T    V    Z   

Baktērijas

Dažas baktērijas, piemēram, gumiņbaktērijas uz tauriņziežu dzimtas augu saknēm, spēj piesaistīt gaisa slāpekli un to uzkrāt saistītā veidā. 2. attēls. Atmosfēras slāpekli fiksējoša baktērija.

Parazītiskās baktērijas ir daudzu slimību, piemēram, pneimonijas, tuberkolozes, difterijas, dizentērijas, stingumkrampju, botulisma un lepras izraisītājas. 3. attēls. Salmonellozi izraisoša baktērija.

Baktērijas izmanto pārtikas produktu ražošanā (kefīrs, jogurts, siers, u.c.), rūpniecībā (dažādu ķīmisko vielu pārvēršanā), fermentu (enzīmu) ražošanā veļas pulveriem, vides attīrīšanā (ūdens attīrīšanas ierīcēs un naftas produktu noārdīšanā) u.c. 4. attēls. Pienskābes baktērija, kuru izmanto jogurta ražošanai.

Bioloģija ir zinātnes nozare, kurā pēta dzīvos organismus, to uzbūvi, funkcionēšanu, izcelšanos, evolūciju, klasifikāciju, savstarpējās attiecības, mijiedarbību ar vidi un izplatību. Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

Botānika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu (ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un ekosistēmas (bioģeocenoloģija). Atkarībā no pētījumu objekta botānikā izveidojušies vairāki patstāvīgi apakšvirzieni: algoloģija (aļģu pētījumi), mikoloģija (sēņu pētījumi), lihenoloģija (ķērpju pētījumi), brioloģija (sūnu pētījumi), dendroloģija (koku pētījumi). Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

Bioķīmija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus tajos, galveno bioloģisko makromolekulu - proteīnu, nukleīnskābju, ogļhidrātu, lipīdu un to metabolītu struktūru, funkcijas un savstarpējās pārvērtības dzīvajā šūnā. Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

Biofizika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta fizikālus un fizikālķīmiskus procesus dzīvos organismos, to nozīmi dzīvības procesu norisē, kā arī fizikālo faktoru ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

Biotehnoloģija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta cilvēkiem noderīgu vielu, medikamentu un produktu ieguvi vadāmos apstākļos, izmantojot bioloģiskos aģentus - mikroorganismus, augu vai dzīvnieku audus, to eksoproduktus un endoproduktus, rada un izmanto ģenētiski modificētus producentus vai modificētas šūnas, kā arī izstrādā tehniskos līdzekļus bioprocesu realizēšanai (bioinženierija).

Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas

Biotiskie faktori ir mikroorganismi, augi un dzīvnieki (visi faktori tiek aplūkoti no to ietekmes veida uz pētāmo organismu).

Biotiskie faktori var izpausties kā organismu savstarpējā ietekme. Tā var būt labvēlīga (piemēram, tauriņziežu dzimtas augu simbioze ar gumiņbaktērijām), konkurējoša (organismiem ar līdzīgām ekoloģiskām prasībām – piemēram plēsēju konkurence cīņā pēc barības) vai neitrāla (piemēram, skudrām un bitēm).

Biocenoze ir visu dzīvo organismu kopums dotajā ekosistēmā. Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi.

 

Biotops ir ekosistēmas vide. Biotopu veido abiotiskie un biotiskie komponenti.).

Barošanās tīkls. Dabā barošanas ķēdes savā starpā krustojas un veido barošanās tīklus, kuros barības ķēdēm vismaz viens posms ir kopīgs.

http://www.agen.ufl.edu/

Barošanās tīkls.

Bioloģiskais progress ir uzbūves un funkciju komplicēšanās, pielāgošanās daudzveidīgiem apstākļiem, indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanās.

 

Bioloģiskais regress ir uzbūves un funkciju vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās.

Bioloģiskie ritmi. Vairumam dzīvnieku noteiktos laika posmos var novērot dažādu fizioloģisko reakciju cikliskumu-diennakts un sezonālos ritmus. Periodiskās darbības un uzvedības pārmaiņas organismos sauc par bioritmu jeb bioloģisko pulksteni. Organisma diennakts ritmi ir izveidojušies pielāgošanās rezultātā. Tie nodrošina organisma aktivitāti tajās diennakts stundās, kad tas ir visnoderīgāk, piemēram, kad ir lielākas iespējas iegūt barību. Lapsas to dara naktī, bet mazais ērglis dienā. Ar gadalaiku ritmiem ir saistītas dzīvnieku migrācijas, tās veic kukaiņi, zīdītāji, putni un zivis. Periodiskās migrācijas var izraisīt temperatūras vai diennakts garuma maiņa, kā arī organismā notiekošās fizioloģiskās pārmaiņas. Nelabvēlīgus laika apstākļus daļa dzīvnieku pavada ziemas vai vasaras guļā. Šīm sugām tad samazinās organisma fizioloģisko procesu aktivitāte, pazeminās ķermeņa temperatūra, un viņi ieslīgst ilgstošā miegā.